Nav nepareizi uzskatīt nāvi par ienaidnieku un censties pasargāt savu dzīvību. (1. Korintiešiem 15:26.) Tomēr pārmērīgas bailes no nāves, kuru pamatā ir meli un māņticība, paverdzina cilvēkus. (Ebrejiem 2:15.) Zinot patiesību par nāvi, mēs varam tikt atbrīvoti no slimīgām bailēm, kas nereti laupa dzīvesprieku. (Jāņa 8:32.)

Patiesība par nāvi

•    Mirušie neko nejūt un neapzinās. (Psalms 146:4.) Mums nav jābaidās no sāpēm vai mocībām pēc nāves, jo Bībelē nāve ir salīdzināta ar miegu. (Psalms 13:4; Jāņa 11:11—14.)

•    Mirušie mums nevar nodarīt ļaunu. Mums nav jābaidās pat no tiem, kas, dzīvi būdami, gribēja mums kaitēt, jo Bībelē teikts, ka mirušie ”nepiedalās vairs ne pie kā, kas norisinās zemes virsū,” un laiks ”ienīst un dzīves iekārēs degt viņiem jau sen ir pāri”. (Salamans Mācītājs 9:6.)

•    Nāve nenozīmē, ka mūsu eksistence ir beigusies uz visiem laikiem. Augšāmcelšana ir veids, kā Dievs atgriezīs dzīvē cilvēkus, kas ir miruši. (Jāņa 5:28, 29; Apustuļu darbi 24:15.)

•    Dievs ir apsolījis, ka pienāks laiks, kad ”nāves vairs nebūs”. (Atklāsmes 21:4.) Par šo laiku Bībelē ir teikts: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29.) Viņiem vairs nebūs jābaidās no nāves.