Bībelē ir teikts: ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā.” (Salamans Mācītājs 9:5; Psalms 146:4.) Tātad, kad cilvēks nomirst, viņš pārstāj eksistēt. Mirušie nevar ne domāt, ne kaut ko darīt, ne kaut ko just.

”Pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties”

 Runājot ar pirmo cilvēku, Ādamu, Dievs paskaidroja, kas notiek, kad cilvēks nomirst. Tā kā Ādams bija nepaklausīgs, Dievs viņam sacīja: ”Tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties.” (1. Mozus 3:19.) Pirms Dievs ”no zemes” radīja Ādamu, Ādams neeksistēja. (1. Mozus 2:7.) Un otrādi — kad Ādams nomira, viņš atgriezās pie pīšļiem un pārstāja eksistēt.

 Tas pats notiek ar cilvēkiem, kas mirst tagad. Attiecībā uz cilvēkiem un arī uz dzīvniekiem Bībelē ir teikts, ka ”visi viņi ir cēlušies no pīšļiem, un visi atgriežas atpakaļ pīšļos.” (Salamans Mācītājs 3:19, 20.)

Nāve nenozīmē, ka vairs nav cerības

 Bībelē nāve bieži ir salīdzināta ar miegu. (Psalms 13:4; Jāņa 11:11—​14; Apustuļu darbi 7:60.) Ja cilvēks ir cieši aizmidzis, viņš nejūt neko, kas notiek apkārt. Līdzīgi ir ar cilvēku, kad viņš nomirst. Tomēr Bībele māca, ka Dievs mirušos var piecelt no nāves, tāpat kā aizmigušos var atmodināt no miega, un dot viņiem atkal iespēju dzīvot. (Ījaba 14:13—15.) Tiem, kurus Dievs piecels no nāves, nāve nenozīmē, ka viss ir beidzies.