KĀDI UZSKATI IR IZPLATĪTI.

Pastāv dažādi priekšstati par debesīm un to, kam tās ir paredzētas. Tālāk ir minēti daži no tiem.

• Daudzi, kas sevi uzskata par kristiešiem, varētu piekrist tam, kas teikts enciklopēdijā New Catholic Encyclopedia, kurā debesis ir sauktas par ”pēdējo mājvietu svētīgajiem, kas miruši Kungā”.

• Saskaņā ar rabīna Benciona Kravica teikto, jūdaismā uzsvars tiek likts uz pašreizējo dzīvi, nevis uz dzīvi pēc nāves. Bet viņš uzskata, ka ”debesīs dvēsele pieredz augstāko svētlaimi — tā vēl lielākā mērā nekā iepriekš var izprast Dievu un izjust viņa tuvumu”. Tomēr B. Kravics atzīst: ”Lai gan jūdaismā pastāv ticība debesīm, Torā par tām tikpat kā nekas nav rakstīts.”

• Hinduisti un budisti tic, ka garīgajās debesīs pastāv vairāki līmeņi. Tās ir pagaidu pieturas vieta, pēc kuras cilvēks vai nu pārdzimst uz zemes, vai sasniedz nirvānu vai apskaidrību — stāvokli, kas ir augstāks par debesīm.

• Citi noraida visus reliģiskos priekšstatus par debesīm un uzskata tos par bērnišķīgu izdomu.

KAS TEIKTS BĪBELĒ.

Bībelē vārdam ”debesis” ir vairāk nekā tikai viena nozīme. Tālāk minēti daži piemēri.

• 1. Mozus grāmatas 1. nodaļas 20. pantā, kas ir daļa no radīšanas apraksta, ir teikts: ”Putni lai lido pār zemi zem debess izplatījuma.” Šajā gadījumā vārds ”debesis” ir attiecināts uz Zemes atmosfēru, redzamajām debesīm.

• Jesajas grāmatas 13. nodaļas 10. pantā ir minētas ”debesu zvaigznes un viņu lielie spīdekļu sakopojumi” — tas, kas tiek saukts par kosmosu.

• Bībelē ir runāts par Dieva ”mītnes vietu debesīs” un par ”eņģeļiem debesīs”. (1. Ķēniņu 8:30; Mateja 18:10.) Pievērsiet uzmanību tam, ka vārds ”debesis” nav vienkārši metafora, bet apzīmē konkrētu mītnes vietu. *

”Raugies no debesīm lejup un skaties šurp no sava svētā godības mājokļa!” (Jesajas 63:15.)

Bībele nemāca, ka zeme ir tikai pagaidu mājvieta, kur cilvēkiem jāgaida, kad viņi pēc nāves nokļūs debesīs. Bībelē ir skaidri norādīts, ka cilvēku nāve nekad nav ietilpusi Dieva nodomā.

• Pirmajam cilvēku pārim Dievs teica: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi.” (1. Mozus 1:28.) Zemei bija jākļūst par cilvēku pastāvīgo mājvietu, kur tie varētu dzīvot mūžīgi. Pirmais vīrietis un sieviete mirtu tikai tad, ja nepaklausītu Dievam. Diemžēl viņi izlēma nepaklausīt Dievam. (1. Mozus 2:17; 3:6.)

• Pirmā vīrieša nepaklausība nesa nāvi ne vien viņam pašam un viņa sievai, bet arī viņu pēcnācējiem. (Romiešiem 5:12.) Vai tādēļ cilvēce palika bez jebkādas cerības?

• Bībelē ir teikts, ka ”mēs pēc viņa [Dieva] solījuma gaidām jaunas debesis un jaunu zemi” *. (2. Pētera 3:13.) Dievs ar savas valstības starpniecību atjaunos uz zemes tādus apstākļus, kādus viņš sākotnēji bija paredzējis, ”un nāves vairs nebūs”. (Atklāsmes 21:3, 4.) Vai tas ir teikts par apstākļiem uz zemes vai debesīs? Lai kaut kā ”vairs nebūtu”, tam vispirms ir jāpastāv. Debesīs nāves nekad nav bijis. Tāpēc ir loģiski secināt, ka šajā Bībeles pantā ir runa par apstākļiem uz zemes, ko Dievs mums ir piešķīris par mājvietu un kur mēs ilgojamies būt kopā ar saviem tuviniekiem un draugiem. Tāpat Bībele atklāj, ka tie, kas ir aizmiguši nāves miegā, tiks atkal darīti dzīvi un varēs būt kopā ar saviem tuviniekiem. (Jāņa 5:28, 29.)

Daudzi cilvēki ir bijuši ārkārtīgi saviļņoti, uzzinot, ko Bībele māca par debesīm. Piemēram, Džordžs, kas agrāk bija katolis, teica: ”Bībeles mācība par mūžīgu dzīvi uz zemes man sniedza patiesu mierinājumu. Tajā ir lielāka jēga nekā uzskatā, ka pēc nāves cilvēki dodas uz debesīm.” *

”Debesu debesis pieder tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem.” (Psalms 115:16.)