DAUDZIEM zīdītājiem, kas mīt aukstos ūdeņos, ir biezs, siltumizolējošs zemādas tauku slānis. Taču jūrasūdrs izmanto citu metodi — viņam siltumu palīdz saglabāt biezs kažoks.

Pārdomām. Jūrasūdram ir biezāks un blīvāks kažoks nekā jebkuram citam zīdītājam. Tajā ir ap 155 tūkstošiem matu uz vienu kvadrātcentimetru. Kad ūdrs peld, viņa pavilnā saglabājas gaisa slānītis, kas aukstajam ūdenim neļauj saskarties ar ādu un laupīt ķermeņa siltumu.

Zinātnieki uzskata, ka no tā, kā ir veidots jūrasūdra kažoks, daudz ko var mācīties. Viņi ir veikuši eksperimentus ar mākslīgajām kažokādām, mainot to spalvu garumu un blīvumu. Pētnieki secināja, ka, ”jo blīvāka un garāka ir spalva, jo labāk tā atgrūž ūdeni”. Tas nozīmē, ka jūrasūdram ir no tiesas silts un ūdensnecaurlaidīgs kažoks.

Zinātnieki cer, ka viņu pētījumi veicinās jauna tipa ūdensnecaurlaidīgu audumu izstrādi un ražošanu. Nav izslēgts, ka drīz vien nirēji, kam jānirst aukstos ūdeņos, to darīs kažokādas hidrotērpos — tādos, kas līdzinās jūrasūdra kažokam.

Kā jūs domājat? Vai jūrasūdra unikālais kažoks ir radies evolūcijas ceļā, vai arī tas ir radīts?