”Neviens cits elements nav tik svarīgs dzīvībai kā ogleklis,” teikts grāmatā Nature’s Building Blocks. Oglekļa atomi savu unikālo īpašību dēļ var saistīties gan savā starpā, gan ar citiem ķīmiskajiem elementiem, veidojot miljoniem savienojumu. Zinātnieki joprojām atklāj un sintezē aizvien jaunus oglekļa savienojumus.

Kā redzams no tālāk minētajiem piemēriem, oglekļa atomi var veidot dažādas formas, piemēram, ķēdes, piramīdas, gredzenus, plātnes un caurulītes. Ogleklis patiešām ir unikāls elements!

DIMANTS

Oglekļa atomiem sakārtojoties piramīdās, ko sauc par tetraedriem, rodas īpaši blīva struktūra. Dimants ir cietākā zināmā viela dabā. Būtībā tīrs dimants ir viena molekula, kas sastāv no oglekļa atomiem.

GRAFĪTS

Grafītu veido cieši saistīti oglekļa atomi, kas sakārtoti vāji saistītos slāņos, kuri viegli atdalās cits no cita, gluži kā kaudzītē saliktas papīra lapas. Šo īpašību dēļ grafīts ir ne tikai laba smērviela, bet to arī izmanto par galveno sastāvdaļu zīmuļu kodolos. *

GRAFĒNS

Grafēns ir viena oglekļa atomu kārta, kurā atomi sakārtoti sešstūru režģī. Grafēns ir daudzkārt izturīgāks par tēraudu. Ar zīmuli uzvilktā svītrā var būt neliels daudzums grafēna vienā vai vairākos slāņos.

 FULLERĒNI

Fullerēni ir oglekļa molekulas, kurām ir mikroskopiskas dobjas lodītes vai caurulītes forma. Tās mēra nanometros — metra miljardajās daļās.

DZĪVIE ORGANISMI

Ogleklis ir būtisks elements augu, dzīvnieku un cilvēku šūnās. Tas ietilpst ogļhidrātu, tauku un aminoskābju sastāvā.