• ”Es jutos tā, it kā vīrs vairākkārt būtu pārkāpis laulību.”

• ”Es jutos pazemota un nevērtīga, un man likās, ka vīra acīs es vairs neesmu pievilcīga.”

• ”Es nespēju nevienam to pastāstīt. Es cietu klusēdama.”

• ”Man likās, ka Jehovam ir vienalga, kas ar mani notiek.”

To ir teikušas sievietes, kas ir uzzinājušas, ka vīrs skatās pornogrāfiju, un šie vārdi liecina, kādas sāpes tas nodara. Iespējams, vīrs ir slepeni skatījies pornogrāfiju jau mēnešiem vai pat gadiem ilgi, un tāpēc sieva uzskata, ka vairs nevar uzticēties vīram. ”Man likās, ka es nemaz nepazīstu to cilvēku, ar ko dzīvoju kopā,” stāstīja kāda sieva. Viņa teica, ka viņu māca bažas: ”Ko vēl viņš no manis slēpj?”

Šis raksts ir domāts sievietēm, kuru dzīvesbiedrs ir sācis skatīties pornogrāfiju. a Kas šīm kristietēm var sniegt mierinājumu un palīdzēt kā emocionāli, tā garīgi? Kā viņas var atgūt pārliecību, ka Jehova viņas atbalsta? Tas ir apskatīts rakstā. b

Sieva nevar kontrolēt visu, ko dara vīrs. Bet ko viņa var iesākt, lai viņas sirdssāpes mazinātos?

Nevainojiet sevi. Sievai var likties, ka vīra aizraušanās ir viņas vaina. Kādai kristietei, vārdā Elisa c, pat sāka likties, ka viņa kā sieviete nav pilnvērtīga. Viņa nevarēja saprast: ”Kāpēc mans vīrs skatās uz citām sievietēm? Kā man trūkst?” Dažreiz sieva jūtas vainīga par savām emocijām un uzskata, ka viņa ar savu reakciju padara situāciju vēl ļaunāku. Kāda kristiete, vārdā Daniēla, teica: ”Man likās, ka es esmu tā, kas grauj mūsu laulību, jo man ir dusmas uz vīru.”

Taču Jehova neuzskata, ka vīra rīcībā ir vainojama sieva. Jēkaba 1:14 var lasīt: ”Ikviens tiek pārbaudīts ar to, ka viņu vilina un kārdina viņa paša iekāre.” (Rom. 14:12; Filip. 2:12.) Jehova jūs nevaino, pilnīgi pretēji — viņš ļoti augstu vērtē jūsu uzticību viņam. (2. Laiku 16:9.)

 Paturiet prātā, ka iemesls, kāpēc vīrs skatās pornogrāfiju, nav tas, ka sieva nav pilnvērtīga kā sieviete. Speciālisti uzsver, ka pornogrāfijas skatīšanās rada nereālistiskas un nepiepildāmas gaidas.

Centieties pārmērīgi neraizēties. Kāda kristiete, vārdā Katrīna, minēja, ka viņa nespēja domāt ne par ko citu kā tikai par sava vīra paradumu skatīties pornogrāfiju. Kāda cita kristiete, vārdā Frānsisa, stāstīja: ”Ikreiz, kad nezinu, kur atrodas vīrs, es sāku uztraukties. Augu dienu es esmu viens vienīgs nervu kamols.” Dažas sievas ir teikušas, ka jūtas ļoti neveikli, esot kopā ar kristiešiem, kuri, iespējams, zina par vīra problēmu. Citas jūtas vientuļas, jo uzskata, ka neviens viņu situāciju nesaprot.

Tā justies ir dabiski. Bet, ja jūs ļausiet šādām izjūtām pār jums valdīt, jūsu raizes tikai augs augumā. Centieties vairāk domāt par savām attiecībām ar Jehovu. Tas jums dos iekšēju spēku. (Ps. 62:2; Efes. 6:10.)

Kas vēl var palīdzēt? Pārdomājiet, kas Bībelē stāstīts par sievietēm, kurām emocionāli grūtās situācijās mierinājumu sniedza karstas lūgšanas. Jehova ne vienmēr novērsa problēmas, bet viņš vienmēr šīm dievbijīgajām sievietēm dāvāja mieru. Piemēram, Bībelē ir stāstīts par Annu, kura izjuta ”dziļu sarūgtinājumu”. Kad viņa bija ”ilgi lūgusies Jehovu”, viņu pārņēma miers, lai gan viņa nezināja, vai viņas situācija atrisināsies. (1. Sam. 1:10, 12, 18; 2. Kor. 1:3, 4.)

Vērsieties pēc atbalsta pie draudzes vecākajiem, jo viņi ir ”kā patvērums no aukas, kā pajumte negaisā”. (Jes. 32:2.) Iespējams, viņi jums ieteiks parunāt ar māsu, kurai jūs varētu droši izkratīt savu sirdi un kura prastu jūs mierināt. (Sāl. pam. 17:17.)

Sievas atbalstam ir liela nozīme. Ja sieva palīdz vīram viņa cīņā ar nosodāmo paradumu, viņš, ļoti iespējams, spēs no tā atbrīvoties. Kad jāatrisina kāda problēma vai jāuzveic spēcīgs ienaidnieks, ”diviem ir labāk nekā vienam”. (Pulc. 4:9—12.) Pētījumi liecina, ka cīņa ar minēto atkarību ir sekmīgāka tad, ja tajā ir iesaistījušies abi dzīvesbiedri. Ar abu pūlēm ir iespējams arī atjaunot uzticēšanos laulībā.

 Protams, daudz kas ir atkarīgs no tā, vai vīrs no visas sirds vēlas atbrīvoties no sava netikuma. Vai viņš dedzīgi lūdz Jehovam spēku, un vai viņš ir griezies pēc palīdzības pie draudzes vecākajiem? (2. Kor. 4:7; Jēk. 5:14, 15.) Vai viņam ir plāns, kā izvairīties no situācijām, kurās viņš varētu padoties kārdinājumam, un vai viņš pie tā turas? Piemēram, vai viņš ir ierobežojis elektronisko ierīču lietošanu? (Sāl. pam. 27:12.) Vai viņš ir ar mieru, ka sieva viņam palīdz, un vai viņš ir pilnīgi atklāts pret viņu? Ja uz visiem minētajiem jautājumiem atbilde ir apstiprinoša, sievai, iespējams, izdosies palīdzēt vīram.

Kādam kristietim, vārdā Ītans, bērnībā izveidojās atkarība no pornogrāfijas skatīšanās. Viņa sieva Felicija dara visu iespējamo, lai ikreiz, kad viņš atkal izjūt tieksmi skatīties pornogrāfiju, viņam būtu viegli par to runāt. Ītans stāstīja: ”Es pret sievu esmu godīgs un atklāts. Viņa man palīdz nepadoties kārdinājumam un mēdz mīļi apvaicāties, vai man izdodas turēties pa gabalu no pornogrāfijas. Turklāt viņa man palīdz ierobežot interneta lietošanu.” Protams, Feliciju ļoti sāpina tas, ka Ītans izjūt tieksmi pēc pornogrāfijas. ”Bet es apzinos, ka tad, ja es ļautu vaļu dusmām un izkliegtu savas sāpes, es itin nemaz nepalīdzētu vīram,” atzina Felicija. ”Tāpēc mēs vispirms izrunājam viņa problēmu, un tad es esmu spējīga izstāstīt, kā es jūtos. Tā vairojas viņa apņēmība nekrist kārdinājumā.”

Ja vīrs vaļsirdīgi stāsta sievai par savām tieksmēm, par to, uz kurieni dodas un ar ko nodarbojas, sieva redz, ka viņš neko neslēpj, un viņa spēj viņam atkal uzticēties. Tātad atklāta domu apmaiņa vīram palīdz nepadoties savai peļamajai tieksmei, bet sievai — atkal uzticēties vīram.

Lai sieva spētu labāk palīdzēt vīram, viņiem būtu kopā jāizlasa un jāpārspriež šis raksts. Vīram ir jāizvirza mērķis atbrīvoties no pornogrāfijas skatīšanās un jārīkojas tā, lai sieva viņam varētu uzticēties. Vīram jāpūlas saprast, cik ļoti šī problēma sāpina sievu, nevis jāsadusmojas, kad viņa sāk par to runāt. Kādam jābūt sievas mērķim? Viņai ir jācenšas atbalstīt vīru viņa cīņā ar atkarību un sniegt viņam iespēju no jauna iemantot viņas uzticēšanos. Gan vīram, gan sievai ir jāizprot, kas pamudina uz minēto netikumu un kā to var pārvarēt. d

Ja bažījaties, ka nespēsiet par šo tematu runāt bez asiem pārmetumiem un balss pacelšanas,  varbūt palūdziet, lai pirmās reizes, kad jūs par to runāsiet, kopā ar jums būtu kāds draudzes vecākais, kura klātbūtnē neviens no jums abiem nejustos neērti. Ņemiet vērā, ka pat pēc tam, kad vīrs būs atbrīvojies no savas atkarības, jums droši vien nebūs viegli viņam atkal uzticēties. Tam ir vajadzīgs laiks, tāpēc nenolaidiet rokas. Centieties pamanīt jebkādas, pat vismazākās izmaiņas, kas liecina, ka jūsu attiecības uzlabojas. Ja abi būsiet pacietīgi, ar laiku jūsu laulība nostiprināsies. (Pulc. 7:8; 1. Kor. 13:4.)

Vai tas, ka vīrs pēc kāda laika atkal padodas savai vājībai, nozīmē, ka viņš neko nav nožēlojis un situācija ir bezcerīga? Nē, tas ne vienmēr to nozīmē. Iespējams, viņam ar savu problēmu būs jācīnās visu mūžu, īpaši tādā gadījumā, ja viņam ir izveidojusies atkarība. Klupiens var gadīties pat pēc gadiem, kaut arī bija licies, ka problēma sen ir pārvarēta. Lai no tā izvairītos turpmāk, vīram ir jānosaka sev stingrākas robežas. (Sāl. pam. 28:14; Mat. 5:29; 1. Kor. 10:12.) Viņam ”ir jāatjaunojas savā domāšanā” un jāiemācās ”ienīst ļaunu”, un pie tā pieder kā pornogrāfijas skatīšanās, tā arī citi no Dieva viedokļa netīri paradumi, piemēram, paradums masturbēt. (Efes. 4:23; Ps. 97:10; Rom. 12:9.) Ja vīrs vēlas likt lietā iepriekšminētos Bībeles principus, viņa situācija nav bezcerīga. e

Bet ja nu vīrs nemaz nevēlas atbrīvoties no sava paraduma? Ir pilnīgi dabiski, ka tas sievu apbēdina un viņa dusmojas un jūtas nodota. Tādā gadījumā vislabākais ir atstāt šo lietu Jehovas ziņā, jo tā var gūt sirdsmieru. (1. Pēt. 5:7.) Tuvojieties Jehovam, lūdzot viņu, iedziļinoties Bībelē un pārdomājot lasīto! Tad viņš noteikti tuvosies jums. Kā var lasīt Jesajas 57:15, Jehova ir ”ar tiem, kas ir nelaimīgi un nomākti, lai atspirdzinātu nomāktos un stiprinātu nelaimīgos”. Centieties pēc iespējas labāk sekot Kristus priekšzīmei. Lūdziet palīdzību draudzes vecākajiem un nekad nezaudējiet cerību, ka reiz jūsu vīrs mainīsies. (Rom. 2:4; 2. Pēt. 3:9.)