ARHEOLOGI senās Babilonas drupās ir atraduši milzīgu daudzumu apdedzinātu ķieģeļu, kas tika izmantoti pilsētas būvniecībā. Saskaņā ar arheologa Roberta Koldeveja teikto, šādi ķieģeļi tika apdedzināti cepļos, kas atradās ”ārpus pilsētas, kur bija pieejams labs māls un bija daudz kurināmā”.

Seni rakstu pieminekļi liecina, ka Babilonas ierēdņi šos cepļus izmantoja arī drausmiem mērķiem. Toronto Universitātes asirioloģijas profesors Pols Alēns Boljē rakstīja: ”Vairākos Babilonas avotos.. ir lasāms, ka dumpinieki un zaimotāji pēc valdnieka pavēles tika sadedzināti.” Kādā tekstā, ko datē ar Nebukadnecara valdīšanas laiku, ir šāds teikums: ”Iznīciniet viņus, sadedziniet viņus, izcepiniet viņus.. maiznieka krāsnī.., lai viņi izkūp dūmos, lai viņiem pienāk gals ugunī, milzu liesmās.”

Iepriekšminētais liek domāt par to, kas rakstīts Bībelē, Daniēla grāmatas 3. nodaļā. Tajā var lasīt, ka ”ķēniņš Nebukadnecars darināja zelta tēlu” un ”uzstādīja to Dūras līdzenumā”, tātad ārpus pašas Babilonas pilsētas. Kad trīs gados jauni ebreji — Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego — atteicās pielūgt šo tēlu, Nebukadnecars tā pārskaitās, ka ”lika sakurināt krāsni septiņreiz karstāku nekā parasti” un lika šos trīs ebrejus tur iemest. Varens eņģelis viņus izglāba no drošas nāves. (Dan. 3:1—6, 19—28.)

Arī senās Babilonas ķieģeļi apstiprina, ka Bībelei var uzticēties. Uz daudziem ķieģeļiem ir lasāmi uzraksti, kuros cildināts Nebukadnecars. Viens no tekstiem ir šāds: ”Nebukadnecars, Babilonijas valdnieks.. Šī pils, ķēnišķīgā mītne, ko esmu uzcēlis.. Lai mani pēcnācēji te valda mūžīgi.” Šie vārdi ir ļoti līdzīgi tiem, kas lasāmi Daniēla 4:30. Tur ir rakstīts, ka Nebukadnecars dižojās: ”Lūk, lielā Babilona, mana ķēnišķīgā mītne, ko es ar savu vareno spēku esmu uzcēlis par godu savam diženumam!”