1. Cik augstu mums jāvērtē ticība?

KRISTIEŠU ticība ir kaut kas ļoti vērtīgs. Tā nepiemīt visiem. (2. Tes. 3:2.) Jehova dāvā ticību tiem, kas vēlas viņu pielūgt. (Rom. 12:3; Gal. 5:22.) Mums jābūt viņam par to dziļi pateicīgiem.

2., 3. a) Ko var iegūt tie, kam ir ticība? b) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

² Jēzus Kristus skaidroja, ka ar viņa starpniecību Dievs velk cilvēkus pie sevis. (Jāņa 6:44, 65.) Ja mēs ticam Jēzum, mēs varam saņemt grēku piedošanu. Tas savukārt mums ļauj izveidot ciešas attiecības ar Jehovu, kas var ilgt mūžīgi. (Rom. 6:23.) Mēs apzināmies, ka šāda brīnišķīga iespēja nav mūsu pašu nopelns, jo, būdami grēcinieki, mēs visi esam pelnījuši tikai nāvi. (Ps. 103:10.) Bet Jehova redzēja, ka mēs spējam garīgi augt. Savā augstsirdīgajā labestībā viņš atvēra mūsu sirdi labajai vēstij, un mēs sākām ticēt Jēzum un tā iemantojām cerību uz mūžīgu dzīvi. (Nolasīt 1. Jāņa 4:9, 10.)

³ Bet vai ticība ir tikai teorētiskas zināšanas? Vai pietiek  tikai ar to, ka mēs esam pārliecināti par Dieva solījumu piepildīšanos? Kā mums ir jāapliecina sava ticība?

4. Kāpēc var teikt, ka ticēt nozīmē vairāk nekā tikai saprast kaut ko ar prātu?

⁴ Ticība sevī ietver kaut ko vairāk nekā tikai sapratni par Dieva nodomu. Tas ir varens pamudinošs spēks, kas liek cilvēkam rīkoties saskaņā ar Dieva gribu. Ticība tam, ko Dievs ir sagādājis ļaužu glābšanai, rosina dalīties šajā labajā vēstī ar citiem. Apustulis Pāvils par to rakstīja: ”Ja tu atklāti vēstīsi šo ”vārdu, kas ir tavā mutē”, ka Jēzus ir Kungs, un sirdī ticēsi, ka Dievs viņu ir piecēlis no mirušajiem, tu tiksi izglābts. Jo ticība, kas ir sirdī, dod taisnību, bet vēsts, ko atklāti pauž ar muti, — glābšanu.” (Rom. 10:9, 10; 2. Kor. 4:13.)

5. Kāpēc ir svarīgi, lai mums būtu ticība, un kā to saglabāt stipru? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁵ Ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu izredzes uz mūžīgu dzīvi Dieva jaunajā pasaulē ir atkarīgas no tā, vai mums ir ticība un vai mēs to saglabājam stipru. Mūsu ticību var salīdzināt ar augu. Pretēji mākslīgiem augiem, dzīvi augi nemitīgi mainās. Ja dzīvam augam trūkst ūdens, tas savīst, bet, ja tas regulāri saņem ūdeni pietiekamā daudzumā, tas zeļ un plaukst. Bez ūdens pat veselīgi augi nokalst. Tāpat ir ar mūsu ticību — ja to atstāj novārtā, tā vājinās un izzūd pavisam. (Lūk. 22:32; Ebr. 3:12.) Bet, ja mēs pievērsīsim savai ticībai pienācīgu uzmanību, tā būs dzīva, nostiprināsies un mēs būsim ”veseli ticībā”. (2. Tes. 1:3; Tit. 2:2.)

6. Kā Ebrejiem 11:1 ir skaidrots, kas ir ticība?

⁶ Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļas 1. pantā (nolasīt), ir paskaidrots, kas ir ticība. Pirmkārt, tās ir ”pamatotas cerētā gaidas”. Tas, uz ko mēs ceram, sevī ietver Dieva apsolītos nākotnes notikumus, kuri vēl nav norisinājušies, piemēram, ļaunuma iznīcināšanu un jaunas pasaules izveidošanu. Otrkārt, ticība ir ”skaidrs neredzamā pierādījums”. Par ko neredzamu ir runa? Piemēram, mēs zinām, ka pastāv Dievs Jehova, Jēzus Kristus un eņģeļi un ka darbojas debesu valstība. (Ebr. 11:3.) Kā mēs varam apliecināt, ka mūsu ticība ir dzīva un ka mēs ticam tam neredzamajam, par ko ir runa Bībelē? Mēs to varam apliecināt vārdos un darbos, jo bez tiem mūsu ticība nebūtu pilnīga.

7. Kā Noasa dzīve liecināja, kas ir ticība? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁷ 11. nodaļas 7. pantā ir runāts par ticību, kāda bija Noasam, kas ”saņēmis Dieva brīdinājumu par vēl neredzamo, apliecināja bijību pret Dievu un uzbūvēja šķirstu savas saimes glābšanai”. Būvējot milzīgo šķirstu, Noass apliecināja ticību. Viņa kaimiņi, bez šaubām, prašņāja, kāpēc viņš būvē kaut ko tādu. Vai Noass cieta klusu? Vai arī lika saprast, ka tā nav viņu darīšana? Nekādā gadījumā! Ticība viņu skubināja drosmīgi runāt un brīdināt laikabiedrus par drīzo Dieva sodu. Ļoti iespējams, Noass cilvēkiem sludināja tieši to, ko viņam pašam bija teicis Jehova: ”Es esmu nolēmis pie sevis darīt galu visai radībai, jo zeme ir pilna  varas darbu, ko tie dara.” Jehova bija paziņojis: ”Es likšu nākt ūdensplūdiem zemes virsū, kas iznīcinās visu radību zem debesīm, kam vien ir dzīvības dvaša: visam, kas zemes virsū, būs nobeigties.” Noass noteikti arī paskaidroja, ka izglābties ir iespējams, vienīgi paklausot Dieva norādījumam ieiet šķirstā. Tātad Noass apliecināja ticību arī ar to, ka bija ”taisnības sludinātājs”. (1. Moz. 6:13, 17, 18; 2. Pēt. 2:5.)

8. Kā Kristus māceklis Jēkabs, Dieva iedvesmots, paskaidroja, kas ir īsta ticība?

⁸ Jēkabs savu vēstuli acīmredzot rakstīja neilgi pēc tam, kad apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, savā vēstulē ebrejiem skaidroja, kas ir ticība. Tāpat kā Pāvils, arī Jēkabs norādīja, ka patiesa kristīga ticība ir kaut kas vairāk nekā uzskatu kopums un ka tā ir saistīta ar rīcību. Viņš rakstīja: ”Parādi man ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību savos darbos!” (Jēk. 2:18.) Tālāk Jēkabs skaidroja, ka pastāv atšķirība starp to, vai kāds ir tikai pārliecināts par kaut ko vai arī apliecina ticību. Dēmoni ir pārliecināti, ka Dievs pastāv, bet viņu uzskati nav ticība Dievam,  jo viņi visiem spēkiem pūlas panākt, lai Dieva nodomi neīstenotos. (Jēk. 2:19, 20.) Pēc tam, pieminēdams Ābrahāmu, Jēkabs pievērsa uzmanību tam, ka patiesa ticība izpaužas rīcībā: ”Vai tad Ābrahāms, mūsu tēvs, netika atzīts par taisnu savu darbu dēļ, kad bija licis uz altāra savu dēlu Īzāku? Kā redzi, viņa ticībai līdzi nāca darbi un darbos viņa ticība pilnveidojās.” Lai vēlreiz uzsvērtu, ka ticībai ir jābūt redzamai darbos, Jēkabs piebilda: ”Kā miesa bez gara ir nedzīva, tā arī ticība bez darbiem ir nedzīva.” (Jēk. 2:21—23, 26.)

9., 10. Kā apustulis Jānis palīdzēja saprast, kas ir jādara tiem, kuri tic?

⁹ Pēc vairāk nekā 30 gadiem apustulis Jānis sarakstīja evaņģēliju un uzrakstīja trīs vēstules. Tāpat kā citi Dieva iedvesmotie Bībeles sarakstītāji, arī apustulis Jānis dziļi izprata, cik liela nozīme ir īstai ticībai. Grieķu valodas darbības vārdu, kas lielākoties ir tulkots ”ticēt”, Jānis ir lietojis daudz biežāk nekā citi Bībeles sarakstītāji.

¹⁰ Piemēram, Jānis atgādināja: ”Kas tic Dēlam, iegūs mūžīgu dzīvi, bet tas, kas Dēlam neklausa, dzīvi neredzēs, un Dieva dusmas paliks uz viņa.” (Jāņa 3:36.) Tātad Jānis kristiešiem palīdzēja saprast, ka tiem, kas tic, ir jāklausa Jēzus norādījumiem. Jānis bieži atsaucās uz Jēzus vārdiem, ka viņa mācekļiem ir vajadzīga ticība, un pieminēja, ka Jēzus saistīja ticību ar darbiem. (Jāņa 3:16; 6:29, 40; 11:25, 26; 14:1, 12.)

11. Kā mēs varam parādīt Dievam pateicību par to, ka zinām Bībeles patiesību?

¹¹ Jehova ar svētā gara palīdzību mums ir darījis zināmu Bībeles patiesību un palīdzējis veidot ticību labajai vēstij. (Nolasīt Lūkas 10:21.) Mums allaž ir jāpateicas Jehovam, ka viņš savā augstsirdīgajā labestībā mūs ir vilcis pie sevis ar sava Dēla, ”mūsu ticības Pamatlicēja un Pilnveidotāja”, starpniecību. (Ebr. 12:2.) Mēs varam parādīt pateicību Dievam, regulāri lūdzot Dievu, iedziļinoties Bībelē un tādā veidā stiprinot ticību. (Efes. 6:18; 1. Pēt. 2:2.)

12. Kā jāizpaužas mūsu ticībai?

¹² Mums ar savu rīcību ir skaidri jāapliecina, ka mēs ticam Jehovas solījumiem. Kā izpaužas šāda ticība? Piemēram, mēs sludinām Dieva valstību un gatavojam Kristus mācekļus. Mēs arī darām ”labu visiem, bet jo īpaši ticības biedriem”. (Gal. 6:10.) Turklāt mēs ļoti cenšamies ”novilkt veco cilvēku ar tā darbiem” un izvairīties no visa, kas var vājināt mūsu garīgumu. (Kol. 3:5, 8—10.)

13. Cik būtiska ir ”ticība Dievam”?

¹³ Bībelē ir teikts: ”Bez ticības nav iespējams patikt Dievam, jo tam, kas viņam tuvojas, ir jātic, ka viņš ir un ka viņš atalgo tos, kas viņu cītīgi meklē.” (Ebr. 11:6.) Kā rakstīts Bībelē, ”ticība Dievam” ir daļa no ”pamata”, kurš ir vajadzīgs, lai cilvēks kļūtu par kristieti un nenovērstos no patiesības. (Ebr. 6:1.) Kad kristietis ir ieguvis šo pamatu, tad, ”lai paliktu Dieva mīlestībā”, viņam ir nepieciešams ”papildināt savu ticību” ar citām svarīgām īpašībām. (Nolasīt 2. Pētera 1:5—7; Jūd. 20, 21.)

14., 15. Kura īpašība ir vissvarīgākā?

 ¹⁴ Bībeles Grieķu rakstu sarakstītāji savos darbos ticību ir pieminējuši simtiem reižu. Neviena kristīga īpašība nav pieminēta tik bieži kā ticība. Bet vai tas nozīmē, ka ticība ir svarīgāka par visu citu?

¹⁵ Salīdzinādams ticību un mīlestību, Pāvils rakstīja: ”Ja man būtu.. tik stipra ticība, ka es spētu kalnus pārcelt, bet man nebūtu mīlestības, es nebūtu nekas.” (1. Kor. 13:2.) Kad Jēzum uzdeva jautājumu: ”Kurš ir svarīgākais bauslis bauslībā?”, viņš atbildēja, ka pats galvenais ir mīlēt Dievu. (Mat. 22:35—40.) Mīlestība sevī ietver daudzas kristīgas īpašības, un tāpat tā ietver sevī ticību. Mīlestība ”tic visam”, teikts Bībelē. Tātad mīlestība mums palīdz stiprināt ticību visam, ko Dievs mums ir darījis zināmu savos iedvesmotajos Rakstos. (1. Kor. 13:4, 7.)

16., 17. Ko var secināt no tā, ka Bībelē ticība un mīlestība bieži ir minētas kopā, bet kāpēc mīlestība ir ”lielāka” par ticību?

¹⁶ Tā kā ticībai un mīlestībai ir tik liela nozīme, Bībeles sarakstītāji tās abas daudz reižu ir minējuši kopā, bieži vien vienā un tajā pašā teikumā vai vārdu savienojumā. Pāvils savus brāļus mudināja uzlikt ”ticības un mīlestības bruņas”. (1. Tes. 5:8.) Pēteris rakstīja: ”Jūs viņu [Jēzu] mīlat, lai gan neesat redzējuši. Arī pašlaik jūs viņu neredzat, tomēr jūs viņam ticat.” (1. Pēt. 1:8.) Jēkabs saviem ar garu svaidītajiem brāļiem vaicāja: ”Vai tad tieši tos, ko pasaulē uzskata par nabagiem, Dievs nav izraudzījis par bagātniekiem ticībā un tās valstības mantiniekiem, kuru viņš ir apsolījis tiem, kas viņu mīl?” (Jēk. 2:5.) Jānis rakstīja: ”Viņa [Dieva] likums ir tāds, lai mēs ticētu viņa Dēla Jēzus Kristus vārdam un mīlētu cits citu.” (1. Jāņa 3:23.)

¹⁷ Lai gan ticība ir svarīga, tomēr daži tās aspekti zudīs, kad mēs redzēsim, kā piepildās Dieva solījumi un īstenojas tas, uz ko bijām cerējuši. Taču mūsu mīlestība pret Dievu un tuvāko nebeigsies nekad, tā kļūs tikai dziļāka un dziļāka. Tāpēc Pāvils rakstīja: ”Tad nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs, bet lielākā no tām ir mīlestība.” (1. Kor. 13:13.)

18., 19. Ko spēj panākt patiesa ticība, un kam par to pienākas gods un slava?

¹⁸ Dieva Jehovas kalpi apliecina ticību viņa nodibinātajai valstībai. Tāpēc tagad visā pasaulē ir varējusi izveidoties lieliska garīgā paradīze, kurā ir vairāk nekā astoņi miljoni iedzīvotāju, kas attīsta Dieva gara augļus. (Gal. 5:22, 23.) Tas skaidri pierāda, ka patiesai kristīgai ticībai un mīlestībai piemīt liels spēks.

¹⁹ Mēs labi saprotam, ka tas nav kāda cilvēka nopelns — to ir paveicis mūsu Dievs. Šis apbrīnojamais veikums ir Jehovam ”par slavu un par mūžīgi paliekamu zīmi”. (Jes. 55:13.) ”Tā ir Dieva dāvana”, ka mēs esam ”izglābti ticībā”. (Efes. 2:8.) Mūsu garīgā paradīze plauks un paplašināsies, līdz visu zemi apdzīvos dievbijīgi un laimīgi cilvēki, kas būs sasnieguši pilnību, un tas sagādās mūžīgu slavu Jehovam. Tāpēc darīsim visu, lai mūsu ticība Jehovas solījumiem arī turpmāk būtu stipra!