Sekosim Jēzum — sludināsim ar drosmi
Sekosim Jēzum — sludināsim ar drosmi
”Mēs.. smēlāmies drosmi.. sludināt jums Dieva evanģeliju.” (1. Tes. 2:2.)
1. Kāpēc labā vēsts par Dieva Valstību ir ļoti patīkama vēsts?
CIK patīkami ir dzirdēt labas vēstis! No visām vēstīm vislabākā ir vēsts par Dieva Valstību. Tā mūsos vieš pārliecību, ka pienāks laiks, kad ciešanu, slimību, sāpju, bēdu un nāves vairs nebūs. Tā paver iespēju iegūt mūžīgu dzīvību, atklāj Dieva nodomus un parāda, kā nodibināt ar viņu tuvas attiecības. Varētu gaidīt, ka šo vēsti, kuru savulaik sludināja Jēzus, ar prieku uzklausīs visi cilvēki. Tomēr tā gluži nenotiek.
2. Ko nozīmē Jēzus vārdi, ka viņš ir ”nācis cilvēku savest naidā” ar viņa tuviniekiem?
2 Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Nedomājiet, ka es esmu nācis mieru atnest virs zemes; es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu. Es esmu nācis cilvēku savest naidā ar viņa tēvu, un meitu ar viņas māti, un vedeklu ar viņas vīra māti. Un viņa paša māju ļaudis būs cilvēka ienaidnieki.” (Mat. 10:34—36.) Lielākā daļa cilvēku noraida labo vēsti, nevis uzņem to ar prieku. Daudzi izturas naidīgi pret labās vēsts sludinātājiem, pat ja tie ir viņu tuvinieki.
3. Kas mums ir vajadzīgs, lai mēs nepārstātu sludināt?
3 Mēs, tāpat kā Jēzus, sludinām Dieva Rakstu patiesību, un cilvēki uz labo vēsti reaģē līdzīgi kā Jēzus laikā. Tas arī ir gaidāms, jo Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi mani vajājuši, viņi vajās arī jūs.” (Jāņa 15:20.) Daudzviet pret mums netiek vērstas atklātas vajāšanas, taču mēs sastopamies ar nicīgu attieksmi un vienaldzību. Tāpēc, lai mēs nepārstātu sludināt labo vēsti, mums ir vajadzīga ticība un drosme. (Nolasīt 2. Pētera 1:5—8.)
4. Kāpēc Pāvilam sludināšanā bija vajadzīga drosme?
4 Varbūt mums reizēm nav viegli doties sludināt vai arī mums ir bail piedalīties kādā no sludināšanas veidiem. Šādas sajūtas nav nekas neparasts — tā ir jutušies daudzi uzticīgi Dieva kalpi. Piemēram, apustulis Pāvils bija drosmīgs sludinātājs, kam bija izcilas Dieva Rakstu zināšanas, bet pat viņam palaikam bija grūti sludināt. Pāvils kristiešiem Tesalonikā rakstīja: ”Pēc mūsu iepriekšējām ciešanām un apvainojumiem Filipos, kas jums ir zināmi, mēs mūsu Dievā smēlāmies drosmi lielā cīņas priekā [”pārvarot milzu pretestību”, JD-07] sludināt jums Dieva evanģeliju.” (1. Tes. 2:2.) Filipos pēc varas pārstāvju pavēles Pāvilu un viņa ceļabiedru Sīlu nopēra ar rīkstēm, iemeta cietumā un ieslēdza siekstā. (Ap. d. 16:16—24.) Taču Pāvils un Sīla pēc tam ”smēlās drosmi” un turpināja sludināt. Kas mums var dot drosmi? Pievērsīsim uzmanību, kas Bībeles laikos Dieva kalpiem palīdzēja drosmīgi sludināt patiesību un kā mēs varam viņiem līdzināties.
Kāpēc Dieva kalpiem bija vajadzīga drosme
5. Kāpēc Dieva kalpiem jau kopš senatnes bija nepieciešama drosme?
5 Vislabāko drosmes paraugu, protams, ir rādījis Jēzus Kristus. Tomēr jau kopš cilvēces pirmsākumiem ikvienam, kas vēlējās palikt uzticīgs Jehovam, bija nepieciešama drosme. Kāpēc tas tā bija? Uzreiz pēc sacelšanās Ēdenes dārzā Jehova pavēstīja, ka pastāvēs ienaids starp tiem, kas kalpos Jehovam, un tiem, kas sekos Sātanam. (1. Moz. 3:15.) Šis ienaids drīz vien kļuva redzams, kad dievbijīgo Ābelu nogalināja viņa brālis. Vēlāk ar naidīgu attieksmi saskārās Ēnohs — vēl viens Dievam uzticīgs cilvēks, kas dzīvoja pirms plūdiem. Viņš pravietoja, ka Dievs nāks ar daudz tūkstošiem savu svēto, lai sodītu bezdievīgos. (Jūd. 14, 15.) Tā noteikti nebija vēsts, ko cilvēki vēlējās dzirdēt. Viņi ienīda Ēnohu un acīmredzot būtu viņu nogalinājuši, ja Jehova nebūtu aprāvis viņa dzīvi. Ēnohs patiešām parādīja izcilu drosmi. (1. Moz. 5:21—24.)
6. Kāpēc Mozum, runājot ar faraonu, bija vajadzīga drosme?
6 Padomāsim arī par to, cik drosmīgi rīkojās Mozus, kad runāja ar faraonu — valdnieku, kas tika uzskatīts nevis vienkārši par dievu pārstāvi, bet par dievu, saules dieva Ra dēlu. Iespējams, šis valdnieks, tāpat kā citi faraoni, pielūdza pats savu tēlu. Faraona vārds bija likums. Varenais, iedomīgais un stūrgalvīgais valdnieks nebija radis paklausīt citiem. Šāda cilvēka priekšā vairākkārt bija jāstājas lēnprātīgajam ganam Mozum, kaut viņš faraona namā nebija nedz aicināts, nedz gaidīts. Turklāt Mozum bija jāpavēsta par smagām nelaimēm un jālūdz, lai faraons atlaiž vairākus miljonus vergu un ļauj tiem atstāt valsti. Vai Mozum bija vajadzīga drosme? Pilnīgi noteikti! (4. Moz. 12:3; Ebr. 11:27.)
7., 8. a) Kādus pārbaudījumus senatnē pieredzēja Dieva kalpi? b) Kas dievbijīgajiem cilvēkiem pirmskristiešu laikā palīdzēja drosmīgi aizstāvēt tīro pielūgsmi?
7 Turpmāko gadsimtu gaitā pravieši un citi uzticīgi Dieva kalpi drosmīgi aizstāvēja tīro pielūgsmi. Sātana ļaunā pasaule viņus ienīda. Pāvils rakstīja: ”Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti.” (Ebr. 11:37.) Kas šiem dievbijīgajiem cilvēkiem palīdzēja palikt nelokāmiem? Nedaudz iepriekš Pāvils pieminēja, kas Ābelam, Ābrahāmam, Sārai un citiem deva spēku izturēt grūtības. Viņš rakstīja, ka šie Dieva kalpi ”apsolītās lietas nesaņēma”, bet ar ticības acīm ”no tālienes tās redzēja un sveica”. (Ebr. 11:13.) Noteikti arī praviešiem Elijam un Jeremijam un citiem Dieva kalpiem, kas senatnē drosmīgi aizstāvēja patieso pielūgsmi, palīdzēja tas, ka viņi turēja prātā Dieva Jehovas solījumus. (Tit. 1:2.)
8 Šie uzticīgie Jehovas kalpi, kas dzīvoja pirmskristietības laikā, cerēja uz brīnišķīgu nākotni. Kad viņi būs piecelti no nāves, viņi ar laiku sasniegs pilnību un ”tiks atsvabināti no iznīcības verdzības”, pateicoties tam, ko paveiks Augstais priesteris Jēzus Kristus kopā ar 144 tūkstošiem, kuri būs priesteri līdz ar viņu. (Rom. 8:21.) Jehovas kalpiem senatnē drosmi viesa arī tas, ka Jehova bija solījis viņus atbalstīt, kā to var redzēt no vārdiem, kurus viņš teica Jeremijam: ”Kad tie pret tevi arī saceltos, tie tevi nenomāks, jo Es esmu ar tevi, lai tevi pasargātu!” — saka tas Kungs.” (Jer. 1:19.) Arī mēs gūstam spēkus no pārdomām par savu cerību un garīgo aizsardzību, kādu mums ir solījis Jehova. (Sal. Pam. 2:7; nolasīt 2. Korintiešiem 4:17, 18.)
Jēzum drosmi deva mīlestība
9., 10. Kā Jēzus apliecināja drosmi šajās situācijās: a) runādams ar reliģiskajiem vadītājiem, b) kad kareivji ieradās viņu arestēt, c) kad viņu pratināja augstais priesteris, d) kad viņš bija atvests pie Pilāta?
9 Jēzus drosme izpaudās dažādās situācijās. Lai gan augstu stāvoši un ietekmīgi cilvēki ienīda Jēzu, viņš necentās mīkstināt vēsti, ko Dievs viņam bija licis sludināt. Viņš bezbailīgi atmaskoja reliģisko vadītāju paštaisnumu un viņu viltus mācības. Šie cilvēki bija pelnījuši nosodījumu, un Jēzus viņiem to izteica tiešos un nepārprotamos vārdos. Reiz viņš izsaucās: ”Vai jums, rakstu mācītāji un farizēji, jūs liekuļi! Jo jūs esat līdzīgi nobaltētiem kapiem, kas no ārienes izskatās jauki, bet no iekšienes ir pilni ar miroņu kauliem un visādu netīrību. Tā arī jūs, no ārienes gan izrādāties ļaužu priekšā kā taisni, bet iekšķīgi esat pilni liekulības un netaisnības.” (Mat. 23:27, 28.)
10 Kad Ģetzemanes dārzā ieradās kareivji, lai apcietinātu Jēzu, viņš tiem drosmīgi izgāja pretī. (Jāņa 18:3—8.) Vēlāk viņu veda sinedrija priekšā, kur augstais priesteris viņu izvaicāja. Lai arī Jēzus zināja, ka augstais priesteris meklē ieganstu, lai piespriestu viņam nāvessodu, viņš bezbailīgi apstiprināja, ka ir Kristus, Dieva Dēls. Viņš vēl piebilda, ka tie viņu redzēs ”sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem”. (Marka 14:53, 57—65.) Īsi pēc tam Jēzu aizveda pie Pilāta, kuram bija vara viņu atbrīvot. Taču Jēzus klusēja, kad pret viņu tika izteiktas apsūdzības. (Marka 15:1—5.) Visās šajās situācijās Jēzus izturējās ļoti drosmīgi.
11. Kā drosme ir saistīta ar mīlestību?
11 Jēzus Pilātam teica: ”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37.) Jehova bija uzdevis Jēzum sludināt labo vēsti, un Jēzus labprāt to darīja, jo viņš mīlēja savu debesu Tēvu. (Lūk. 4:18, 19.) Jēzus mīlēja arī cilvēkus, un viņš zināja, kādas grūtības tiem ir jāpieredz. Arī mūsu drosme sludināšanā sakņojas mīlestībā pret Dievu un mīlestībā pret tuvāko. (Mat. 22:36—40.)
Svētais gars palīdz sludināt ar drosmi
12. Kas sagādāja prieku agrīnajiem Jēzus mācekļiem?
12 Neilgu laiku pēc Jēzus nāves risinājās notikumi, kas viņa mācekļiem sagādāja lielu prieku, — viņi redzēja, kā Jehova viņiem pievieno tos, kas tiek izglābti. Tikai vienā dienā vien kristījās aptuveni trīs tūkstoši ebreju un prozelītu, kas bija ieradušies Jeruzalemē atzīmēt Vasarsvētkus. Par šo notikumu droši vien tika runāts visā pilsētā. Bībelē var lasīt: ”Visus pārņēma bailes, un apustuļi darīja daudz brīnumu un zīmju.” (Ap. d. 2:41, 43.)
13. Kāpēc mācekļi lūdza Dievam drosmi, un kāds bija iznākums?
13 Reliģiskie vadītāji bija saniknoti. Viņi apcietināja Pēteri un Jāni, paturēja tos pa nakti ieslodzījumā un pavēlēja tiem nerunāt par Jēzu. Kad apustuļi bija atbrīvoti, viņi atstāstīja notikušo brāļiem, un, domājot par pretinieku draudiem, viņi visi kopā lūdza Dievu: ”Kungs, ..dod saviem kalpiem drosmi runāt tavu vārdu.” Par to, kas notika tālāk, Bībelē teikts: ”Tie visi kļuva Svēta Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus.” (Ap. d. 4:24—31.)
14. Kā mums sludināšanā palīdz svētais gars?
14 Ir skaidrs, ka mācekļiem sludināt ar drosmi palīdzēja Jehovas varenais svētais gars. Drosme, ar kādu mēs sludinām Bībeles patiesību pat tiem, kas ir noskaņoti nelabvēlīgi, mūsos nerodas pati no sevis. Jehova var mums dot savu svēto garu, un viņš mums to dos, ja viņam to lūgsim. Ar Jehovas atbalstu arī mēs varam drosmīgi izturēt jebkādu pretestību. (Nolasīt Psalmu 138:3.)
Drosmīgi sludinātāji mūsdienās
15. Kā mūsdienās patiesība rada šķelšanos cilvēku starpā?
15 Mūsdienās, tāpat kā senatnē, patiesība reizēm rada šķelšanos cilvēku starpā. Daži atsaucas uz labo vēsti, bet citi nedz saprot, nedz ciena mūsu pielūgsmes veidu. Mūs kritizē, izsmej un ienīst, gluži kā Jēzus bija paredzējis. (Mat. 10:22.) Palaikam plašsaziņas līdzekļos par mums tiek izplatīta nepatiesa informācija vai pat izvērsta ļaunprātīga propaganda. (Ps. 109:1—3.) Tomēr Jehovas kalpi visā pasaulē drosmīgi sludina labo vēsti.
16. Kāds gadījums parāda, ka mūsu drosme var mainīt to cilvēku attieksmi, kuriem mēs sludinām?
16 Var gadīties, ka mūsu drosme kādam liek mainīt savu attieksmi pret Valstības vēsti. Kāda māsa no Kirgizstānas stāstīja: ”Reiz sludināšanā es sastapu vīrieti, kas man teica: ”Es ticu Dievam, taču ne kristietības Dievam. Ja jūs vēlreiz pienāksiet pie maniem vārtiem, es jums uzrīdīšu savu suni!” Aiz viņa muguras es redzēju ķēdē piesietu lielu buldogu. Kad sākās bukleta Viltus reliģiju gals ir tuvu! izplatīšanas kampaņa, es nolēmu vēlreiz iegriezties šajā mājā, cerēdama sastapt kādu citu ģimenes locekli. Taču durvis atvēra tas pats vīrietis. Es pie sevis pateicu īsu lūgšanu un sacīju: ”Sveiki, es atceros mūsu sarunu pirms trim dienām un atceros arī jūsu suni. Tomēr es nevarēju neienākt pie jums, jo, tāpat kā jūs, ticu vienam patiesajam Dievam. Dievs drīz sodīs reliģijas, kas dara viņam negodu. Jūs varat uzzināt vairāk, izlasot šo informāciju.” Man par lielu pārsteigumu vīrietis paņēma bukletu, un es devos uz nākamo māju. Pēc pāris minūtēm es pamanīju, ka šis vīrietis skrien man pakaļ ar bukletu rokā. ”Es to izlasīju,” viņš teica. ”Kas man ir jādara, lai mani neskartu Dieva sods?”” Vīrietis piekrita mācīties Bībeli un sāka apmeklēt sapulces.
17. Kā māsas drosme iedrošināja viņas Bībeles skolnieci?
17 Ar savu drosmi mēs varam pamudināt arī citus rīkoties drosmīgi. Krievijā kāda māsa autobusā piedāvāja blakussēdētājai žurnālu. To redzot, vīrietis, kas sēdēja netālu, pielēca kājās un izrāva žurnālu māsai no rokām, saburzīja to un nosvieda zemē. Skaļi lamādamies, viņš pieprasīja māsas adresi un aizliedza viņai sludināt tajā apkaimē. Māsa lūdza Jehovam palīdzību un tad atsauca prātā Jēzus vārdus: ”Nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj.” (Mat. 10:28.) Viņa mierīgi piecēlās un sacīja vīrietim: ”Es jums neteikšu savu adresi un arī sludināt nepārstāšu,” — un izkāpa no autobusa. Māsa nezināja, ka tajā pašā autobusā brauca arī viņas Bībeles skolniece. Šī sieviete, baidoties no citu cilvēku viedokļa, neapmeklēja Jehovas liecinieku sapulces. Taču, redzēdama māsas drosmi, Bībeles skolniece nolēma, ka sāks apmeklēt sapulces.
18. Kas mums palīdz, sekojot Jēzus paraugam, sludināt ar drosmi?
18 Mēs dzīvojam no Dieva atsvešinātā pasaulē, tāpēc mums, tāpat kā Jēzum, sludinot ir vajadzīga drosme. Kas mums šajā ziņā var palīdzēt? Domāsim par savu nākotnes cerību un uzturēsim stipru savu mīlestību pret Dievu un tuvāko. Lūgsim Jehovam drosmi un vienmēr atcerēsimies, ka mēs neesam vieni, jo ar mums ir Jēzus. (Mat. 28:20.) Jehova mūs stiprina ar savu svēto garu, un viņš mūs arī svētī un atbalsta. Tāpēc mēs droši varam sacīt: ”Tas Kungs ir mans palīgs, es nebīšos! Ko cilvēks man darīs?” (Ebr. 13:6.)
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc Dieva kalpiem ir vajadzīga drosme?
• Ja ir runa par drosmi, ko mēs mācāmies no
dievbijīgajiem cilvēkiem senatnē,
Jēzus Kristus,
agrīnajiem kristiešiem,
Jehovas kalpiem mūsdienās?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 21. lpp.]
Jēzus bezbailīgi atmaskoja reliģiskos vadītājus
[Attēls 23. lpp.]
Jehova mums piešķir drosmi sludināt