1., 2. Kā mūs var ietekmēt pārdomas par Jehovas plašo organizāciju?

PĀRDOMAS par to, ka mēs piederam pie neaptverami plašas organizācijas, iedveš bijību. Ecēhiēla grāmatas 1. nodaļā un Daniēla grāmatas 7. nodaļā aprakstītie redzējumi spilgti attēlo to, ka Jehova aktīvi rīkojas, lai īstenotu savus nodomus. Jēzus vada Jehovas organizācijas zemes daļu, gādājot, lai tā koncentrētos uz labās vēsts sludināšanu, garīgā ziņā rūpētos par tiem, kas veic šo darbu, un veicinātu Jehovas patieso pielūgsmi. Tas viss vairo mūsu paļāvību uz Jehovas organizāciju. (Mat. 24:45.)

² Vai mēs ejam kopsolī ar šo brīnišķīgo organizāciju? Vai mūsu mīlestība pret patiesību turpina augt, vai arī tā mazinās? Pārdomājot šādus jautājumus, mēs varam pamanīt, ka esam sākuši pagurt vai varbūt kaut kādā mērā esam zaudējuši dedzību. Tā var notikt. Pirmajā gadsimtā apustulis Pāvils ticības biedrus mudināja domāt par Jēzu, kas ar savu dedzību bija rādījis labu paraugu. Pāvils teica, ka tas viņiem palīdzēs ”nepagurt un nezaudēt drosmi”. (Ebr. 12:3.) Līdzīgi arī mums pārdomas par Jehovas organizācijas paveikto, par ko bija runa iepriekšējā rakstā, lielā mērā var palīdzēt saglabāt dedzību un izturību.

3. Kas ir nepieciešams, lai mēs nepagurtu, un kam ir pievērsta uzmanība šajā rakstā?

³ Pāvils norādīja, ka ir vajadzīgs vēl kaut kas, lai nepagurtu. Viņš rakstīja, ka ir jādara tas, kas ir labs. (Gal. 6:9.) Tātad no mūsu puses ir nepieciešama aktīva rīcība. Pievērsīsim uzmanību piecām jomām, kas mums palīdz saglabāt nelokāmību un iet kopsolī ar Jehovas organizāciju. Tad mēs varēsim izlemt, vai kādai no jomām mums personīgi vai mūsu ģimenei kopumā nebūtu jāpievērš lielāka uzmanība.

4. Kāpēc var teikt, ka sapulces ir neatņemama patiesās pielūgsmes sastāvdaļa?

⁴ Jehovas kalpiem vienmēr ir bijis ļoti svarīgi pulcēties kopā. Neredzamajā pasaulē garīgās būtnes laiku pa laikam tiek uzaicinātas ierasties Jehovas priekšā. (1. Ķēn. 22:19; Īj. 1:6; 2:1; Dan. 7:10.) Senatnē izraēliešiem bija jāpulcējas, ”lai viņi dzirdētu, un lai viņi mācītos”. (5. Moz. 31:10—12.) Ebrejiem pirmajā gadsimtā bija paradums apmeklēt sinagogas, kur tika lasīti Dieva Raksti. (Lūk. 4:16; Ap. d. 15:21.) Kad izveidojās kristiešu draudze, pulcēšanās kopā joprojām tika uzskatīta par ļoti būtisku, un sapulces ir nozīmīga pielūgsmes daļa arī mūsdienās. Patiesie kristieši ir ”vērīgi cits pret citu, lai pamudinātu uz mīlestību un labiem darbiem”. Mums jāklausa padomam: ”Uzmundrināsim cits citu — un vēl jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebr. 10:24, 25.)

5. Kā draudzes sapulcēs mēs varam uzmundrināt cits citu?

⁵ Viens svarīgs veids, kā mēs uzmundrinām cits citu, ir piedalīšanās draudzes sapulcēs. Mēs varam apliecināt savu ticību, atbildot uz jautājumiem par rindkopām, paskaidrojot Bībeles pantus, pastāstot īsu gadījumu, kas ilustrē Bībeles principu noderīgumu, vai izsakot kādus citus komentārus. (Ps. 22:23; 40:10.) Neatkarīgi no tā, cik sen mēs apmeklējam sapulces, aizvien ir uzmundrinoši dzirdēt dažāda gadagājuma brāļu un māsu komentārus.

6. Kā sapulces mums palīdz palikt garīgi aktīviem?

⁶ Kādu vēl iemeslu dēļ Dievs uzskata par svarīgu, lai mēs regulāri pulcētos kopā? Sapulces un kongresi mums palīdz drosmīgi sludināt un nepadoties, ja cilvēki mūsu sludināšanas teritorijā ir noskaņoti negatīvi vai vienaldzīgi. (Ap. d. 4:23, 31.) Uz Bībeli balstītas runas un bībelisku tēmu apspriešana mūs stiprina un vairo mūsu ticību. (Ap. d. 15:32; Rom. 1:11, 12.) Kad mēs sanākam kopā, lai pielūgtu Jehovu, mēs varam mācīties un gūt savstarpēju uzmundrinājumu, un tas mums dod patiesu laimi un palīdz paciest ”ļaunās dienas”. (Ps. 94:12, 13.) Vadošās padomes mācību komitejas pārraudzībā tiek sagatavota visa Bībeles izglītības programma, kas paredzēta Jehovas kalpu apmācībai. Cik gan pateicīgi mēs varam būt par darbu, kas tiek veikts, lai mums visu cauru gadu sapulcēs būtu iespēja mācīties un garīgi stiprināties!

7., 8. a) Kāds ir draudzes sapulču galvenais mērķis? b) Kā jums palīdz sapulces?

⁷ Tomēr ir kaut kas vēl svarīgāks par to, lai mēs gūtu personisku labumu no draudzes sapulcēm. Galvenais mūsu sapulču mērķis ir pielūgt Jehovu. (Nolasīt Psalmu 95:6.) Slavēt mūsu brīnišķīgo Dievu ir liels gods! (Kol. 3:16.) Jehova ir pelnījis, lai mēs viņu regulāri pielūgtu, apmeklējot teokrātiskas sapulces un piedaloties tajās. (Atkl. 4:11.) Ir saprotams, kāpēc mēs tiekam mudināti ”neatstāt novārtā savas sapulces, kā daži paraduši”. (Ebr. 10:25.)

⁸ Vai mēs apzināmies, ka kristiešu sapulces mums palīdz izturēt, līdz Jehova darīs galu ļaunajai pasaules kārtībai? Ja tā ir, sapulces mums piederēs pie svarīgākā un mēs tām atvēlēsim laiku savā aizņemtajā dzīves ritmā. (Filip. 1:10.) Ja vien nebūs kādi ļoti nopietni iemesli, mēs nelaidīsim garām iespēju  kopā ar ticības biedriem pielūgt Jehovu.

9. Kāpēc var teikt, ka sludināšana ir ļoti svarīga?

⁹ Iet kopsolī ar Jehovas organizāciju mums palīdz arī aktīva līdzdalība sludināšanā. Jēzus aizsāka šo darbu, kad bija uz zemes. (Mat. 28:19, 20.) Kopš tā laika valstības sludināšana un Kristus mācekļu gatavošana ir bijis viens no galvenajiem uzdevumiem visai Jehovas organizācijai. Daudzi gadījumi mūsdienās liecina, ka eņģeļi atbalsta sludināšanu un vada mūs pie tiem, kam ir ”pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi”. (Ap. d. 13:48; Atkl. 14:6, 7.) Jehovas organizācijas zemes daļa ir veidota tā, lai atbalstītu šo ārkārtīgi svarīgo darbu. Vai sludināšanai ir nozīmīga vieta arī mūsu dzīvē?

10. a) Paskaidrojiet, kā mēs varam saglabāt mīlestību pret patiesību! b) Kā sludināšana jums ir palīdzējusi nepagurt?

¹⁰ Dedzīga sludināšana mums palīdz saglabāt mīlestību pret patiesību. Lūk, ko saka Mičels, kas jau ilgus gadus ir draudzes vecākais un pionieris: ”Man patīk stāstīt cilvēkiem par patiesību. Pārdomājot jaunu rakstu žurnālā Sargtornis vai Atmostieties!, es apbrīnoju gudrību, izpratni un nevainojamo līdzsvarotību, kas izpaužas katrā žurnālu numurā. Tas mani rosina doties kalpošanā, lai redzētu, kā cilvēki reaģēs un kā es varu izraisīt  viņos interesi. Sludināšana man palīdz saglabāt stabilitāti. Vispirms es ieplānoju, kad sludināšu, un visu pārējo daru pirms vai pēc tam.” Ja esam aizņemti svētajā kalpošanā, mums būs vieglāk palikt nelokāmiem šajās pēdējās dienās. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:58.)

11. Kāpēc mums jācenšas gūt pēc iespējas lielāku labumu no garīgā uztura, ko mēs saņemam no Jehovas?

¹¹ Jehova ir sagādājis bagātīgu garīgo uzturu, kas mums dod spēku. Lasot kādu publikāciju, jums noteikti ir gadījies nodomāt: ”Tas ir tieši tas, kas man bija vajadzīgs! Ir tā, it kā Jehova to būtu rakstījis personīgi man!” Tā nav nejaušība. Jehova dod garīgo uzturu, lai mūs mācītu un vadītu. Viņš ir teicis: ”Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā.” (Ps. 32:8.) Vai mēs cenšamies izlasīt visu, kas mums tiek sagādāts, un pārdomāt lasīto? Ja mēs tā rīkosimies, mēs spēsim nest augļus un garīgā ziņā nesavīst šajos grūtajos laikos. (Nolasīt Psalmu 1:1—3; 35:28; 119:97.)

12. Kas mums palīdz neuzskatīt garīgo uzturu par pašsaprotamu?

¹² Ir noderīgi pārdomāt, kas tiek paveikts, lai mēs regulāri varētu saņemt garīgo uzturu. Vadošās padomes literatūras komitejas vadībā tiek veikta izpēte un top raksti, kas tiek pārbaudīti, ilustrēti, tulkoti un vēlāk iespiesti vai ievietoti organizācijas interneta vietnē. No filiālēm, kurās tiek iespiesta literatūra, tā tiek sūtīta draudzēm tuvu un tālu. Kāpēc viss šis darbs ir vajadzīgs? Tas ir tāpēc, lai Jehovas tauta būtu garīgi paēdusi. (Jes. 65:13.) Centīsimies uzņemt visu garīgo uzturu, ko mums sagādā Jehovas organizācija. (Ps. 119:27.)

13., 14. Kas atbalsta Jehovas iedibināto kārtību debesīs, un kā mēs varam darīt to pašu?

¹³ Parādībā, kas bija dota apustulim Jānim, viņš redzēja, kā Jēzus balta zirga mugurā dodas karot ar tiem, kas saceļas pret Jehovu. (Atkl. 19:11—15.) Tieši aiz Jēzus jāj Dievam uzticīgie eņģeļi, un kopā ar viņu uzvaru gūst arī svaidītie, kas ir beiguši savas zemes gaitas un ir saņēmuši debesu balvu. (Atkl. 2:26, 27.) Kāds lielisks paraugs, kā atbalstīt tos, kam ir uzticēta vadība Jehovas organizācijā!

¹⁴ Līdzīgi arī lielais pulks pilnībā atbalsta darbu, ko veic Kristus svaidītie brāļi, kas vēl ir uz zemes un vada Jehovas organizācijas darbību. (Nolasīt Cakarijas 8:23.) Kā mēs katrs personiski varam apliecināt atbalstu Jehovas iedibinātajai kārtībai? Viens veids, kā to darīt, ir pakļauties tiem, kuriem ir piešķirta vadība. (Ebr. 13:7, 17.) Mēs to varam darīt savā draudzē. Vai tas, kā mēs izsakāmies par draudzes vecākajiem, vairo citu cieņu pret viņiem un viņu pienākumiem? Vai mēs mudinām savus bērnus cienīt šos Dievam uzticīgos vīriešus un uzklausīt viņu uz Bībeli balstītos padomus? Vai mēs ģimenes lokā apspriežam, kā mēs varētu izmantot savus materiālos līdzekļus, lai ar ziedojumiem atbalstītu pasaules mēroga darbu? (Sal. Pam. 3:9; 1. Kor. 16:2; 2. Kor. 8:12.) Vai mēs uzskatām par godu iespēju piedalīties darbos, kas saistīti ar valstības zāles uzkopšanu un uzturēšanu labā kārtībā? Jehovas gars brīvi darbojas tur, kur ir šāda cieņa un vienotība. Un šis gars mums dod spēku nepagurt pēdējās dienās. (Jes. 40:29—31.)

15. Kāpēc mums pastāvīgi jācīnās, lai mēs dzīvotu saskaņā ar Jehovas diženo nodomu?

¹⁵ Visbeidzot, lai mēs saglabātu izturību un nepārstātu iet kopsolī ar Jehovas organizāciju, mums jādzīvo saskaņā ar vēsti, ko mēs sludinām. Mums vajag ”pārliecināties, kas ir patīkams Kungam”. (Efes. 5:10, 11.) Savas nepilnīgās miesas, Sātana un ļaunās pasaules dēļ mēs pastāvīgi izjūtam negatīvu ietekmi. Daudziem no jums, dārgie brāļi un māsas, katru dienu ir jāizcīna īsta cīņa, lai saglabātu ciešas attiecības ar Jehovu. Tas jūs padara ļoti dārgus viņa acīs. Nepadodieties! Ja mēs dzīvojam saskaņā ar Jehovas nodomu, mēs izjūtam lielu gandarījumu un mūsu kalpošana nav veltīga. (1. Kor. 9:24—27.)

16., 17. a) Kā mums jārīkojas, ja esam izdarījuši nopietnu grēku? b) Ko var mācīties no tā, kas notika ar kādu māsu?

¹⁶ Kā mums jārīkojas, ja esam izdarījuši nopietnu grēku? Mums pēc iespējas ātrāk jālūdz palīdzība. Noklusējot pārkāpumu, viss kļūst tikai sliktāk. Kad Dāvids klusēja par saviem grēkiem, viņa ”kauli panīka” un viņam ”bija jāvaid cauru dienu”. (Ps. 32:3.) Ja cilvēks slēpj izdarītu grēku, tas viņam atņem emocionālos un garīgos spēkus, bet, ja viņš pārkāpumā ”atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, [viņš] izpelnīsies žēlastību”. (Sal. Pam. 28:13.)

¹⁷ To pieredzēja Anna. * Pusaudzes gados Anna kalpoja par pionieri. Taču kādā brīdī viņa sāka dzīvot divējādu dzīvi, un tas viņai lika justies ļoti slikti. Viņa saka: ”Kaut arī mana sirdsapziņa bija notrulinājusies, mani māca vainas apziņa. Es visu laiku jutos nelaimīga un nomākta.” Ko viņa darīja? Kādu dienu sapulcē tika apspriests Jēkaba vēstules 5. nodaļas 14. un 15. pants. Anna saprata, ka viņai ir vajadzīga palīdzība, un viņa vērsās pie draudzes vecākajiem. Atskatoties pagātnē, viņa stāsta: ”Šie panti ir recepte, ko Jehova ir izrakstījis garīgai atlabšanai. Šīs zāles nav viegli norīt, bet tās palīdz. Es paklausīju šajos pantos ietvertajam padomam, un tas man nāca par labu.” Ir pagājuši daži gadi, un Anna atkal dedzīgi kalpo Jehovam ar jauniem spēkiem un tīru sirdsapziņu.

18. Kāda apņēmība mums ir vajadzīga?

¹⁸ Ir liels gods šajās pēdējās dienās piederēt pie Jehovas brīnišķīgās organizācijas. Apņemsimies nekad neuzskatīt par pašsaprotamu to, kas mums ir. Centīsimies kopā ar ģimeni regulāri pielūgt Jehovu draudzes sapulcēs, cītīgi meklēt godprātīgus cilvēkus sludināšanā un augstu vērtēt garīgo uzturu, ko mēs pastāvīgi saņemam. Tāpat atbalstīsim tos, kam ir uzticēta vadība, un dzīvosim saskaņā ar vēsti, ko sludinām. Tā rīkodamies, mēs ne tikai iesim kopsolī ar Jehovas organizāciju, bet arī nekad nepagursim, darot labu.