Vai visas reliģijas ved pie viena Dieva?

”Man ir sava ticība, un es netaisos to mainīt. Turklāt vai tad nav vienalga, pie kādas ticības cilvēks pieder, jo Dievs taču ir viens un visas reliģijas ir tikai dažādi ceļi pie viņa.”

LĪDZĪGUS vārdus droši vien ir dzirdējis gandrīz vai katrs. Daudzi ir pārliecināti, ka visas reliģijas būtībā ved uz vienu mērķi — palīdz atrast Dievu un izprast dzīves jēgu. Tikpat izplatīts ir uzskats, ka ikvienā reliģijā ir gan labais, gan sliktais un ka neviena reliģija nevar būt vienīgā patiesā.

Mūsdienu sabiedrībā, kurā tiek uzsvērta iecietība un viedokļu daudzveidība, šādas idejas ir populāras. Ja kāds domā citādi, viņu bieži vien uzskata par tumsonīgu, aizspriedumainu cilvēku un pat par fanātiķi. Bet kāds ir jūsu viedoklis? Vai visas reliģijas tiešām gala iznākumā ved cilvēkus pie viena Dieva? Vai ir kāda nozīme tam, pie kādas ticības cilvēks pieder?

Cik būtiska ir starpība?

Kādā enciklopēdijā bija uzskaitītas 9900 reliģijas, kas šobrīd pastāv pasaulē. Dažas no tām ir izplatītas daudzās zemēs, un tām ir miljoniem piekritēju. Kā liecina aprēķini, aptuveni 70 procenti pasaules iedzīvotāju pieder pie kādas no piecām galvenajām reliģijām — budisma, hinduisma, islāma, jūdaisma un kristietības. Ja visas reliģijas rāda ceļu pie viena Dieva, tad tam, ko māca šīs piecas reliģijas, kādu priekšstatu tās rada par Dievu un kā tās skaidro Dieva nodomus, lielā mērā vajadzētu saskanēt. Vai tas tā ir?

Katoļu teologs Hanss Kings rakstīja, ka cilvēku attiecību jomā galvenajām reliģijām  daudzi būtiski principi patiešām ir kopīgi. Piemēram, gandrīz visas reliģijas nosoda slepkavošanu, melus, zagšanu un incestu un māca cienīt vecākus un mīlēt bērnus. Turpretī daudzos citos jautājumos šo reliģiju mācības krasi atšķiras, un sevišķi liela ir to nevienprātība uzskatos par Dievu.

Hinduisti pielūdz daudzus dievus, turpretī budismā, kā norāda reliģiju pētnieki, vispār nav izteikta priekšstata par Dievu. Islāms māca, ka ir tikai viens Dievs. To pašu māca baznīcas, kas tiek dēvētas par kristīgām, tomēr lielākā daļa no tām vienlaikus apgalvo, ka Dievs ir trīsvienīgs. Arī pašu kristīgo baznīcu mācības ir pretrunā cita ar citu. Piemēram, katoļi īpaši godina Jēzus māti Mariju, bet protestanti ne. Katoļu baznīca neatzīst kontracepciju, turpretī vairākums protestantu pret to neiebilst. Ja runa ir par tādu tematu kā homoseksuālisms, protestanti paši savā starpā strīdas, kādai jābūt ticīgo nostājai.

Vai ir loģiski domāt, ka dažādās reliģijas, kuru mācības ir tik atšķirīgas un savstarpēji pretrunīgas, visas māca pielūgt vienu un to pašu Dievu? Drīzāk gan tās rada sajukumu un neskaidrības jautājumā par to, kāds ir Dievs un ko viņš prasa no tiem, kas viņu pielūdz.

Vai reliģijas vieno vai šķeļ?

Ja visas reliģijas būtu dažādi ceļi pie viena Dieva, tām visām būtu jāvairo vienotība un miers cilvēku starpā. Vai reliģijas tiešām sekmē saskaņu un vienotību pasaulē? Vēsture rāda, ka īstenībā ir tieši otrādi: drīzāk tās ir šķelšanās un konfliktu avots. Minēsim dažus piemērus.

No 11. līdz 13. gadsimtam tā dēvētās kristīgās zemes devās krusta karos pret islāma valstīm. 17. gadsimtā Eiropā plosījās Trīsdesmitgadu karš, kurā katoļi cīnījās ar protestantiem. 1947. gadā, tiklīdz Indijā bija pasludināta neatkarība no Lielbritānijas, hinduisti un musulmaņi šajā zemē sāka slaktēt cits citu. Ziemeļīrijā konflikts starp katoļiem un protestantiem ir turpinājies gadiem ilgi. Tuvajos Austrumos ebreji un musulmaņi nekādi nespēj sadzīvot mierā. Vēl spilgtāks piemērs ir Otrais pasaules karš, kurā piedalījās visu piecu lielo reliģiju pārstāvji, kas dažkārt karoja pat paši pret saviem ticības biedriem frontes pretējā pusē.

Neizbēgami nākas secināt, ka pasaules reliģijas nav nesušas mieru un vienotību un nav atvedušas cilvēkus pie viena Dieva. Gluži pretēji, tās ir izraisījušas asas domstarpības jautājumā par Dievu un to, kā ir pareizi viņu pielūgt. Tāpēc tam, kurš meklē patieso Dievu, ir rūpīgi jāizraugās, pa kādu ceļu iet. Tieši tā mudina rīkoties Bībele — viena senākajām reliģiskajām grāmatām pasaulē.

Izvēlieties, kam jūs kalposiet

Kā var redzēt no Bībeles, lai atrastu īsto ceļu pie patiesā Dieva, ir nopietni jāizsver ar ticību saistītie jautājumi un jāizdara apzināta izvēle. Jozua, kas kalpoja Dievam Jehovam, aicināja seno izraēliešu tautu:  ”Izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit, — vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam!” Daudzus gadus vēlāk pravietis Elija mudināja ļaudis izdarīt līdzīgu izvēli, kad viņš tiem teica: ”Cik ilgi jūs klibosit uz abām pusēm? Ja tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam. Bet ja Baāls [kanaāniešu dievība] ir Dievs, tad sekojiet tam!” (Jozuas 24:15, 16; 1. Ķēniņu 18:21.)

No šiem un citiem Bībeles pantiem nepārprotami izriet, ka tiem, kas senatnē gribēja kalpot patiesajam Dievam, bija jāizdara konkrēta izvēle, un šajā ziņā arī mūsdienās nekas nav mainījies. Arī mums ir jāizdara pareiza izvēle, ja mēs gribam pielūgt patieso Dievu. Bet kā pieņemt pareizus lēmumus ticības jautājumos? Kā noteikt, kura reliģija patiešām ved pie Dieva?

Patieso reliģiju var pazīt pēc augļiem

Paskaidrodams, kā atšķirt īstos Dieva kalpus no tiem, kas tikai uzdodas par tādiem, Jēzus Kristus saviem sekotājiem teica: ”No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīna ogas no ērkšķiem, vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. [..] Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt.” Tātad augļi jeb darbi ir tas kritērijs, pēc kā var pazīt patiesos Dieva kalpus. Kādiem ir jābūt šiem darbiem? (Mateja 7:16—20.)

Pirmkārt, patiesā ticība apvieno cilvēkus mīlestībā. Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” Mīlestībai īsto Kristus sekotāju starpā ir jābūt tik stiprai, lai citi varētu to pamanīt un saprast, ka viņi ir patiesie Dieva kalpi. (Jāņa 13:34, 35.)

Tātad nav iedomājams, ka patiesie kristieši ņemtu rokā ieročus un ietu karot cits pret citu. Vai baznīcas turas pie šī principa? Otrā pasaules kara laikā vienīgā lielā reliģiskā grupa, kas konsekventi un nelokāmi atteicās jebkādā veidā atbalstīt karu, bija Jehovas liecinieki. Kādreizējais Hannoveres (Vācija) luteriskās baznīcas bīskaps Hanss Lilje par  Jehovas lieciniekiem rakstīja: ”Viņiem ir visas tiesības apgalvot, ka trešajā reihā viņi bija vienīgā lielā grupa, kas atteicās no mobilizācijas pārliecības dēļ.” Ne tikai Vācijā, bet arī daudzās citās zemēs Jehovas liecinieki drīzāk bija gatavi pārciest nežēlīgas represijas nekā tieši vai netieši piedalīties karā.

Kas vēl pieder pie ”augļiem”, par kuriem runāja Jēzus? Plaši pazīstamo lūgšanu, ko mēdz dēvēt par tēvreizi, Jēzus sāka ar vārdiem: ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds. Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” Pirmais un svarīgākais, ko Jēzus minēja, bija Dieva Jehovas vārda svētīšana. Pēc tam viņš izteica lūgumu, lai ar Dieva Valstības starpniecību uz zemes tiktu īstenots Jehovas prāts. Kuras reliģijas sekotāji sludina Jehovas vārdu un visiem stāsta, ka vienīgi Dieva Valstība nodibinās mieru uz zemes? Jehovas liecinieki sludina labo vēsti par Valstību 236 zemēs un izplata bībelisku literatūru vairāk nekā 470 valodās. (Mateja 6:9, 10.)

Turklāt Jehovas liecinieki, sekojot Jēzus paraugam, neiesaistās nekādos politiskos un sociālos konfliktos. Jēzus par saviem mācekļiem teica: ”Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” Liecinieki arī atzīst Bībeli par Dieva vārdiem un ir pārliecināti, ka ”visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam”. (Jāņa 17:14, 17; 2. Timotejam 3:16, 17, LB-65r.)

Patiesā reliģija — pretstats citām

Tātad patiesie Dieva kalpi ir tie, kas pašaizliedzīgi mīl cits citu, svētī Jehovas vārdu, sludina Dieva Valstību, nepieder pie pasaules un tic Bībelei, — tie ir augļi, pēc kuriem var pazīt patieso reliģiju. Šie augļi arī atšķir patieso reliģiju no visām citām. Kāda sieviete, kas vairākkārt bija runājusi ar Jehovas lieciniekiem, izdarīja savus secinājumus un teica: ”Es zinu daudz reliģiju, un tās visas ir līdzīgas. Tikai jūs pilnīgi atšķiraties no citiem.”

Daudzās pasaules reliģijas nav dažādi ceļi pie viena Dieva. Tomēr ir šī viena grupa, kas atšķiras no visām citām, — Jehovas liecinieki, kuru skaits šobrīd pārsniedz septiņus miljonus. Aizstāvot Bībeles mācības un mudinot dzīvot saskaņā ar tām, šī reliģija ir panākusi to, ko neviena cita grupa vai organizācija nav spējusi: tā ir pārvarējusi nacionālās, etniskās un kultūras barjeras un apvienojusi visdažādākos cilvēkus vienīgā patiesā Dieva Jehovas pielūgsmē. Ikvienam, kas to vēlas, Jehovas liecinieki piedāvā apgūt zināšanas par patieso Dievu, noskaidrot, ko viņš no mums prasa, un izjust mieru, kas ir iegūstams, kalpojot Dievam tā, kā viņš to atzīst par pareizu.

[Attēls 14. lpp.]

Pareizticīgo baznīcas mācītājs svētī jaunkareivjus. Ukraina, 2004. gads

[Norāde par autortiesībām]

GENIA SAVILOV/AFP/Getty Images

[Attēls 15. lpp.]

Jehovas liecinieki visā pasaulē palīdz cilvēkiem iegūt zināšanas par Dievu un viņa Valstību

[Norādes par attēlu autortiesībām 12. lpp.]

12. lpp.: budiste: © Yan Liao/Alamy; hinduists: © imagebroker/Alamy; 13. lpp.: vīrietis, kas lasa Korānu: Mohamed Amin/Camerapix; jūdaists: Todd Bolen/Bible Places.com