Bībele maina cilvēku dzīvi

KAS kādam puisim, kurš bija iesaistījies ielas bandā un smēķēja marihuānu, palīdzēja atbrīvoties no sliktajiem ieradumiem? Kāpēc trešmetāla grupas bundzinieks nogrieza savus garos matus un mainīja attieksmi pret mūziku, ar ko viņš bija aizrāvies? Kas pamudināja kādu vīrieti, kas noliedza valsts varu un noraidīja jebkādu reliģisku autoritāti, kļūt par Dieva kalpu? Ļausim viņiem pašiem to pastāstīt.

”Es uzveicu savu atkarību.” PĪTERS KAUSANGA

VECUMS: 32

VALSTS: NAMĪBIJA

AGRĀK BIJIS BANDAS LOCEKLIS UN NARKOMĀNS

MANA PAGĀTNE. Es uzaugu Rundu pilsētas Kehemu rajonā, kur cilvēki pelnīja iztiku, pārdodot prosu, malku un ogles.

Kad man bija divi gadi, nomira mana māte, tāpēc mani uzaudzināja vecāmāte. Mēs dzīvojām ļoti pieticīgi. Es nebiju dumpīgs pēc dabas, bet sliktu draugu ietekmes dēļ es iekūlos nepatikšanās. Skolā es pievienojos kādai bandai un sāku piedalīties kautiņos uz ielas, rupji uzvesties, zagt, nodarboties ar dimantu kontrabandu un lietot alkoholu un narkotikas. Divreiz mani pieķēra un ielika cietumā par zādzību ar ielaušanos un krāpšanu.

Desmitajā klasē es pametu skolu un vēlāk aizbraucu no dzimtās pilsētas un sarāvu saites ar savu bandu. Es vēlējos sākt jaunu dzīvi, bet es joprojām biju atkarīgs no marihuānas. Es biju gatavs nostaigāt daudzus kilometrus pēc vienas vienīgas marihuānas cigaretes.

KĀ BĪBELE MAINĪJA MANU DZĪVI. 1999. gada sākumā es satiku Jehovas lieciniekus, kas uz ielas cilvēkiem piedāvāja literatūru. Viņi pret mani izturējās ar cieņu, un tas mani dziļi iespaidoja. Izlasījis viņu iedoto literatūru, es sapratu, ka esmu atradis patieso reliģiju. Es sāku mācīties Bībeli un drīz vien aptvēru, ka man ir jāmaina sava dzīve, ja vēlos būt patīkams Dievam Jehovam.

Es noteicu sev konkrētu dienu, kad atmetīšu marihuānas un tabakas smēķēšanu, un tad atbrīvojos no lietām, kas ar to bija saistītas. Es arī lūdzu saviem draugiem, lai viņi man nedod cigaretes un nesmēķē manā klātbūtnē.  Nevarētu gan teikt, ka viss gāja gludi. Divas reizes es padevos saviem sliktajiem ieradumiem, tomēr es nenolaidu rokas. Es turēju prātā principu no Salamana Pamācību grāmatas 24. nodaļas 16. panta: ”Taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā.” Galu galā es uzveicu savu atkarību.

Jo vairāk es uzzināju par Jehovu, jo vairāk es vēlējos, lai viņš būtu mans labākais draugs. Mani ļoti aizkustināja 27. psalma 10. pants, kur ir teikts: ”Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad tas Kungs mani pieņems.” Turpinot pētīt Bībeli, es pārliecinājos, cik patiesi ir šie vārdi. Es izjutu, ka Jehova kļūst man tik tuvs kā mīlošs tēvs.

Es arī regulāri apmeklēju Jehovas liecinieku sapulces, un tajās es ievēroju, ka viņu starpā valda patiesa sirsnība un mīlestība. Nekad iepriekš es nebiju izjutis šādu gaisotni.

KO ES ESMU IEGUVIS. Ar Jehovas un ticības biedru palīdzību es spēju mainīties. Es sāku kārtīgi ģērbties, pārstāju lietot lamuvārdus, un arī manas manieres ievērojami uzlabojās. Atskatoties pagātnē, es varu teikt, ka pārmaiņas manā dzīvē ir bijušas tik lielas, ka tās var salīdzināt ar kāpura pārvēršanos par tauriņu. Manus tuviniekus tās ļoti iepriecina, un es esmu ieguvis viņu uzticību. Tagad es esmu nodibinājis ģimeni un cenšos būt mīlošs vīrs un gādīgs tēvs.

”Es esmu atradis dzīvei īstu jēgu.” MARKOSS PAULU DE SOZA

VECUMS: 29

VALSTS: BRAZĪLIJA

AGRĀK SPĒLĒJIS TREŠMETĀLA GRUPĀ

MANA PAGĀTNE. Mūsu ģimene dzīvoja Žagvarjunas pilsētiņā Sanpaulu štatā. Mani vecāki bija stingri katoļi, un bērnībā es biju altāra zēns, tāpēc klasesbiedri mani saukāja par svēto tēvu. 15 gadu vecumā es aizrāvos ar smago metālu. Es iepazinos ar puišiem, kas spēlēja rokmūziku, un izaudzēju garus matus. 1996. gadā tēvs man palīdzēja nopirkt pirmo bungu komplektu.

1998. gadā es sāku spēlēt trešmetāla grupā. Mūsu mūzika bija sātaniska, un dziesmu teksti bija piedauzīgi. Šī mūzika, kas cildināja vardarbību, ietekmēja manu prātu, uzvedību un attieksmi pret dzīvi. Es kļuvu aizvien drūmāks un agresīvāks.

KĀ BĪBELE MAINĪJA MANU DZĪVI. 1999. gadā es pirmo reizi satiku Jehovas lieciniekus. Viņi man piedāvāja mācīties Bībeli, un es piekritu, kaut gan īstenībā man nebija dziļas intereses par reliģiskiem jautājumiem. Taču tas, ko es uzzināju no Bībeles, mainīja manu skatu uz dzīvi.

Paziņu lokā mani sauca par ”garmataino”, ”rokzvaigzni” un ”bungu vīru”, bet man pamazām kļuva skaidrs, ka spēlēšana grupā mani ir padarījusi egocentrisku un godkārīgu, un es jutu, ka man vairs nepatīk  reputācija, ko biju ieguvis. Es arī sapratu, ka manis dievinātajiem mūziķiem nav īstas dzīves jēgas. Visbeidzot es nonācu pie secinājuma, ka tad, ja vēlos būt patīkams Dievam Jehovam, man nāksies atteikties no smagā metāla un dzīvesveida, kas ar to saistīts, jo tas ir piesātināts ar netikumību un elku pielūgsmi.

Man ļoti patika mana mūzika un garie mati. Man bija grūti iedomāties, kā es dzīvošu bez tā visa. Turklāt es apzinājos, ka man būs jāmācās valdīt pār sevi, jo biju ļoti nesavaldīgs. Taču, studējot Bībeli, es aizvien vairāk iemīlēju Jehovu. Es iepazinu viņa mīlestību, pacietību un žēlsirdību, un viņš man kļuva arvien tuvāks. Es Jehovam lūdzu, lai viņš man palīdz mainīties, un viņš man tiešām palīdzēja. Es izjutu, cik trāpīgi ir vārdi, kas lasāmi Pāvila vēstulē ebrejiem, 4. nodaļas 12. pantā: ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs.”

Kad es sāku apmeklēt Jehovas liecinieku sapulces, es ievēroju, ka viņi atšķiras no citiem. Pirmo reizi mūžā es redzēju patiesu mīlestību, kas izpaužas darbos. Īpaši labi tā bija saskatāma Jehovas liecinieku kongresos. Mani dziļi ietekmēja tas, cik uzcītīgi strādāja brīvprātīgie, kas rūpējās, lai kongresos visi justos ērti un patīkami.

KO ES ESMU IEGUVIS. Ar Jehovas palīdzību esmu kļuvis daudz savaldīgāks. Man arī šķiet, ka es vairs neesmu tik egocentrisks un lepns.

Jāatzīst, kādu laiku man pietrūka vecās dzīves, bet nu gan vairs tā nav. Es esmu atradis dzīvei īstu jēgu. Esmu iemācījies daudz vairāk interesēties par citiem, un tas man dod prieku.

”Tagad es ar prieku rūpējos par citiem.” DŽEFRIJS NOBLS

VECUMS: 59

VALSTS: ASV

AGRĀK NORAIDĪJA JEBKĀDU AUTORITĀTI

MANA PAGĀTNE. Es uzaugu strādnieku pilsētiņā Ipsvičā, kas atrodas Masačūsetsā pie okeāna. Kad biju pieaudzis, es izlēmu pārcelties uz dzīvi dziļos laukos Vērmontas štatā. Amerikāņu izpratnē mēs ar draudzeni dzīvojām ļoti askētiski. Mums nebija elektrības, tāpēc māju mēs kurinājām ar malku, ko vācām mežā, un arī ēst gatavojām uz malkas plīts. Tualete bija ārā, un ūdenskrāns lielāko daļu gada nedarbojās. Mēs noraidījām sabiedrībā pieņemtās normas, un par to daiļrunīgi liecināja arī mūsu izskats. Reiz es veselu  pusgadu neķemmēju matus un ļoti lepojos ar to.

Tajā laikā ASV karoja Vjetnamā, un tas ietekmēja manu attieksmi pret varu. Es redzēju, cik liekulīga ir valdība un arī baznīca. Es uzskatīju, ka šīs institūcijas nespēj piedāvāt nekādus risinājumus un ka katram pašam ir jāizlemj, kas ir labs un kas — slikts. Tāpēc es domāju, ka drīkstu nozagt to, kas man ir vajadzīgs, un darīju to bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem.

KĀ BĪBELE MAINĪJA MANU DZĪVI. Mēs ar draudzeni bijām sākuši lasīt Bībeli, tikai nespējām to saprast. Es arī centos atbrīvoties no narkotiku atkarības. Mana draudzene gribēja, lai mēs apprecētos un mums būtu bērni. Tad pie mums atnāca kāda Jehovas lieciniece, un viņa sāka mācīt mums Bībeli.

Drīz man izdevās atmest savus sliktos ieradumus, taču krietni grūtāk bija mainīt savu attieksmi pret varu. Es biju radis apšaubīt pilnīgi visu. Kopš bērnības man nebija gandrīz nekādu ierobežojumu, tāpēc man bija grūti pieņemt domu, ka man būtu jādzīvo pēc kāda cita likumiem.

Es vienmēr biju ticējis Radītājam, bet man par viņu bija tikai izplūdis priekšstats. Mācīdamies Bībeli, es arvien skaidrāk sapratu, kāds ir Dievs Jehova. Es redzēju, ka Dievs ir konkrēti noteicis, ko viņš no manis prasa. Viņa normas bija skaidras un nepārprotamas. Tāpat es uzzināju, ka viņš ir nodomājis izveidot uz zemes paradīzi. (2. Pētera 3:13.) Viss uzzinātais modināja manī vēlēšanos mainīties, lai es varētu viņam kalpot.

Īpaši mani iespaidoja tas, ka Jehovas liecinieki atteicās piedalīties karā. Es nezināju nevienu citu visā pasaulē izplatītu reliģiju, kas būtu stingri turējusies pie šīs Bībeles prasības.

Es sapratu, ka tad, ja vēlos kalpot Jehovam, man būs jāsāk rūpēties par savu ārieni. Sākumā man bija grūti ģērbties atbilstoši normām, ko ievēro Jehovas liecinieki. Tāpat kā maniem draugiem, man nebija ne kārtīga krekla, ne uzvalka, ne kurpju, nemaz nerunājot par kaklasaiti. Taču es nogriezu matus un krasi mainīju ģērbšanās stilu. Atceros pirmo reizi, kad gāju sludināt pa mājām. Ieraudzījis logā savu atspulgu, es nodomāju: ”Ko gan es esmu ar sevi izdarījis?” Tomēr ar laiku es pieradu pie sava jaunā izskata.

KO ES ESMU IEGUVIS. Es apprecējos ar savu draudzeni, un mūsu laulība ir ļoti laimīga. Savos trīs bērnos mēs esam ieaudzinājuši mīlestību pret Jehovu un vēlēšanos viņam kalpot. Turklāt man ir bijusi brīnišķīga iespēja mācīt citiem Bībeles patiesību, kas man pašam palīdzēja izmainīt savu dzīvi.

Agrāk es lepojos ar to, ka man ir vienalga, ko citi par mani domā. Tagad es ar prieku rūpējos par citiem, un man ir patīkami, ka citi savukārt interesējas par mani.

[Izceltais teksts 26. lpp.]

”Es biju gatavs nostaigāt daudzus kilometrus pēc vienas vienīgas marihuānas cigaretes.”

[Izceltais teksts 28. lpp.]

”Tas, ko es uzzināju no Bībeles, mainīja manu skatu uz dzīvi.”

[Izceltais teksts 29. lpp.]

”Man bija grūti ģērbties atbilstoši normām, ko ievēro Jehovas liecinieki.”