Kāpēc cilvēki dara ļaunu?

LIELĀKOTIES cilvēki atzīst, ka mēs visi esam nepilnīgi un tāpēc mēdzam pieļaut kļūdas, kuras vēlāk ir jānožēlo. Bet vai ar to vien var izskaidrot neskaitāmos sliktos darbus, kurus mēs redzam un par kuriem mēs teju ik dienas dzirdam gan plašsaziņas līdzekļos, gan no citiem avotiem?

Lai gan neviens nav nevainojams, kopumā cilvēki atzīst, ka morāles jautājumos pastāv robežas, ko nedrīkst pārkāpt, un ka mēs esam spējīgi atturēties no negodīgas un ļaunas rīcības. Visbiežāk cilvēki arī piekrīt, ka ir liela starpība starp netīšu patiesības sagrozīšanu un klaju apmelošanu, starp nejauši nodarītu savainojumu un iepriekš izplānotu slepkavību. Par spīti tam, nereti šķietami visparastākie cilvēki izrādās vainojami rīcībā, kas mūs šokē. Kāpēc tā notiek? Kāpēc cilvēki dara ļaunu?

 Bībele sniedz atbildi uz šo jautājumu. Tajā ir norādīti galvenie iemesli, kāpēc cilvēki ir gatavi darīt kaut ko sliktu. Pievērsīsim uzmanību dažiem no šiem iemesliem.

▪ ”Apspiešanas dēļ vien gudrais var rīkoties neprātīgi.” (SALAMANS MĀCĪTĀJS 7:7, NW.)

Bībelē ir atzīts, ka smagos apstākļos cilvēki reizēm jūtas spiesti darīt kaut ko tādu, kas citā situācijā viņiem nenāktu prātā. Daži, meklējot risinājumu sāpīgām problēmām un cenšoties novērst netaisnību, ir gatavi pat pastrādāt noziegumus. ”Daudzos gadījumos galvenais terorista virzītājspēks ir bezizejas sajūta šķietami neuzveicamu politisko, sociālo un ekonomisko spēku priekšā,” teikts grāmatā Urban Terrorism (Terorisms pilsētā).

▪ ”Visu ļaunumu sakne ir mantas kārība.” (1. TIMOTEJAM 6:10.)

Ciniķi mēdz sacīt, ka nav nenopērkamu cilvēku — jāzina tikai īstā cena. Reizēm pat it kā labi cilvēki pārkāpj morāles normas un pārstāj rīkoties godprātīgi, kad runa ir par ievērojamu naudas summu. Daži, kas ikdienā šķiet patīkami, jauki cilvēki, pārvēršas līdz nepazīšanai, ja rodas iespēja tikt pie lielas naudas. Daudzi noziegumi — šantāža, izspiešana, cilvēku nolaupīšana un pat slepkavības — tiek pastrādāti tieši alkatības dēļ.

▪ ”Tā kā tiesu par ļauniem darbiem nespriež tik drīzi, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu.” (SALAMANS MĀCĪTĀJS 8:11.)

Kā uzsvērts šajā pantā, cilvēkiem ir nosliece uzskatīt, ka tad, ja neviens tevi nekontrolē, tu vari atļauties jebko. To var teikt par autovadītājiem, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, par studentiem, kas špiko eksāmenos, par amatpersonām, kas piesavinās valsts līdzekļus, un par citiem, kas dara vēl ļaunākas lietas. Ja valstī likumi netiek stingri piemēroti vai kāds ir pārliecināts, ka viņu nepieķers, reizēm arī tādiem cilvēkiem, kas parasti ir likumam paklausīgi, rodas drosme rīkoties tā, kā citos apstākļos viņi nekad nedarītu. ”Vieglums, ar kādu noziedznieki tiek cauri sveikā, ..šķietami parastus pilsoņus provocē uz viscietsirdīgākajiem noziegumiem,” bija teikts krievu laikrakstā Argumenti i fakti.

▪ ”Katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku.” (JĒKABA 1:14, 15.)

Neviens nav pasargāts no nepareizām vēlmēm un domām. Katru dienu mēs tiekam ”bombardēti” ar kārdinājumiem un mudinājumiem rīkoties nepareizi. Pirmajā gadsimtā apustulis Pāvils kristiešiem rakstīja: ”Jums vēl nekāda kārdināšana nav uzgājusi kā tikai cilvēcīga.” (1. Korintiešiem 10:13, Bībeles 1926. gada izdevums.) Tomēr no mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs nekavējoties aizgainīsim slikto domu vai turpināsim to apsvērt un ļausim nepareizajai vēlmei pieaugt. Kā brīdināts Dieva iedvesmotajā Jēkaba vēstulē, kas tikko bija citēta, ja cilvēks ļauj nepareizai  vēlmei ”ieņemties”, iznākums noteikti būs nepareiza rīcība.

▪ ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 13:20.)

Nedrīkst novērtēt par zemu, cik spēcīga ir draugu un paziņu ietekme, vienalga, vai tā būtu laba vai slikta. Bieži vien tāpēc, ka cilvēks ir iekļuvis sliktā sabiedrībā, viņš izdara kaut ko tādu, ko nemaz nav gribējis, un sekas ir ļoti bēdīgas. Minētajā Bībeles pantā nav runa par cilvēkiem, kam trūkst prāta spēju. Par ”neprašām” Bībelē ir saukti tie, kas ignorē Dieva morāles normas un padomus. Neatkarīgi no tā, vai mēs esam jauni vai veci, ja neizvēlēsimies draugus gudri, proti, ja neizraudzīsimies par draugiem tos, kas ievēro Bībeles normas, mēs katrā ziņā ”piedzīvosim nelaimi”.

Šie ir tikai daži no Bībeles pantiem, kas palīdz saprast, kāpēc it kā parasti cilvēki mēdz izdarīt kaut ko sliktu un pat šokējošu. Bet vai ir kāda cerība, ka nākotnē ir gaidāmas pārmaiņas uz labo pusi? Bībelē ne tikai ir paskaidrots, kas cilvēkus mudina rīkoties nepareizi, bet arī ir apsolīts, ka visam ļaunumam pienāks gals. Kas Bībelē ir pravietots par nākotni? Vai tiešām ir pamats ticēt, ka reiz mēs varēsim dzīvot pasaulē, kurā neviens vairs nedarīs ļaunu? Atbildes uz šiem jautājumiem ir atrodamas nākamajā rakstā.