1. Korintiešiem 10:1—33
10 Es gribu, lai jūs, brāļi, zinātu, ka mūsu tēvi visi ir gājuši zem mākoņa,+ visi ir izgājuši cauri jūrai,+
2 visi ir kristīti ar mākoni un jūru, sekodami Mozum,
3 visi ir ēduši vienu un to pašu garīgo ēdienu+
4 un visi ir dzēruši vienu un to pašu garīgo dzērienu.+ Jo viņi dzēra no garīgās klints, kas viņiem sekoja, un šī klints attēloja Kristu.+
5 Tomēr ar lielāko daļu no viņiem Dievs nebija apmierināts, un viņi nomira tuksnesī.+
6 Tas viss mums ir kļuvis par piemēru, lai mēs netīkotu pēc ļauna, kā tīkoja viņi.+
7 Nekļūstiet arī par elku kalpiem kā daži no viņiem, kā ir rakstīts: ”Tie apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās, lai izpriecātos.”+
8 Nenodosimies arī netiklībai*, kā ir darījuši daži no viņiem, — toreiz vienā dienā krita divdesmit trīs tūkstoši.+
9 Tāpat nepārbaudīsim Jehovu*,+ kā pārbaudīja daži no viņiem un gāja bojā, čūsku sakosti.+
10 Un nekurniet, kā kurnēja daži no viņiem+ un gāja bojā, nonāvētāja nogalināti.+
11 Bet šie notikumi ar viņiem ir pamācoši piemēri, un tie ir aprakstīti par brīdinājumu mums,+ kas dzīvojam šo laiku* beigās.
12 Tāpēc, kas domā, ka viņš stāv, lai uzmanās, ka nekrīt!+
13 Jūs sastopaties tikai ar tādiem pārbaudījumiem*, kādi ir arī citiem cilvēkiem.+ Dievs ir uzticams — viņš neļaus jūs pārbaudīt* pāri jūsu spēkiem,+ bet pārbaudījuma laikā parādīs izeju no tā, lai jūs spētu izturēt.+
14 Tāpēc, mani mīļie, bēdziet no elkdievības!+
15 Es runāju ar jums kā ar saprātīgiem cilvēkiem. Spriediet paši, vai es saku taisnību.
16 Vai pateicības kauss, par ko pateicamies Dievam,* nenozīmē dalību Kristus asinīs?+ Vai maize, ko laužam, nenozīmē dalību Kristus miesā?+
17 Tā kā ir tikai viena maize, mēs, kaut arī esam daudzi, esam viena miesa,+ jo mēs visi ēdam no šīs vienas maizes.
18 Padomājiet par Izraēla tautu*: vai tiem, kas ēd upurus, nav kopības ar Dievu, kam upurē uz altāra*?+
19 Ko tad es gribu teikt? Vai to, ka elkam upurētais ir kaut kas vai ka elks ir kaut kas?
20 Nē! Bet es saku, ka to, ko elku pielūdzēji* upurē, tie upurē dēmoniem, nevis Dievam,+ un es negribu, ka jums būtu kaut kas kopīgs ar dēmoniem.+
21 Jūs nevarat dzert no Jehovas kausa un no dēmonu kausa. Jūs nevarat ēst pie Jehovas galda+ un pie dēmonu galda.
22 Vai gribam saniknot Jehovu*?+ Vai tad mēs esam stiprāki par viņu?
23 Viss ir atļauts, bet ne viss ir noderīgs. Viss ir atļauts, bet ne viss stiprina.+
24 Lai ikviens meklē nevis savu, bet cita labumu!+
25 Ar mierīgu sirdsapziņu ēdiet visu, ko pārdod gaļas tirgū, neko nejautājot,
26 jo ”Jehovam pieder zeme un viss, kas to pilda”.+
27 Ja kāds neticīgais jūs aicina ciemos un jūs gribat iet, tad ar mierīgu sirdsapziņu ēdiet visu, kas jums tiek celts priekšā, neko nejautājot.
28 Bet, ja kāds jums teiks: ”Tas ir bijis upurēts,” — neēdiet tā cilvēka dēļ, kurš to saka, un tādēļ, lai sirdsapziņa nekļūtu nemierīga.+
29 Es domāju nevis tavu, bet viņa sirdsapziņu. Kāpēc lai es izmantotu savu brīvību tā, ka cita cilvēka sirdsapziņa mani par to nosodītu?+
30 Ja es ēdu ar pateicību, tad kāpēc lai kāds mani nopeltu par to, par ko es pateicos?+
31 Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, vai darāt kaut ko citu, visu dariet Dievam par godu.+
32 Nekļūstiet par klupšanas akmeni ne jūdiem, ne grieķiem, ne Dieva draudzei,+
33 tāpat kā es visiem cenšos būt patīkams it visā, meklēdams nevis savu,+ bet daudzu labumu, lai viņi tiktu izglābti.+
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Sk. pielikumu A5.
^ Vai ”kārdinājumiem”.
^ Vai ”kārdināt”.
^ Burt. ”svētības kauss, ko svētījam”.
^ Burt. ”Izraēlu pēc miesas”.
^ Burt. ”ar altāri”.
^ Burt. ”tautas”.
^ Vai ”darīt Jehovu greizsirdīgu”.
