Kaspars. Priecājos jūs atkal satikt. Tas ir jauki, ka mēs varam katru nedēļu apspriest Bībeles tēmas. a Kā jums ir klājies pa šo nedēļu?

Jānis. Paldies, labi.

Kaspars. Prieks to dzirdēt. Pagājušajā reizē mēs runājām par to, kāpēc Jehovas liecinieki uzskata, ka Dieva valstība sāka valdīt 1914. gadā. b Kā jau apspriedām, šajā ziņā ļoti būtisks ir pravietojums, kas atrodams Daniēla grāmatas 4. nodaļā. Vai jūs atceraties, kas tas bija par pravietojumu?

Jānis. Tas bija valdnieka Nebukadnecara sapnis par kādu lielu koku.

Kaspars. Pareizi. Nebukadnecars sapnī redzēja milzīgu koku, kas sniedzās līdz debesīm. Viņš dzirdēja, ka Dieva vēstnesis liek koku nocirst, bet celmu ar saknēm atstāt zemē. Pēc ”septiņiem gadiem” jeb ”septiņiem laikiem”, kā teikts Bībeles 2012. gada izdevumā, kokam atkal bija jāaug. c Vēl mēs runājām par to, ka šim pravietojumam ir divi piepildījumi. Vai jūs atminaties, kā tas piepildījās pirmo reizi?

Jānis. Tas kaut kādā veidā skāra pašu Nebukadnecaru, vai ne? Viņš zaudēja prātu uz septiņiem gadiem.

Kaspars. Tieši tā! Kad Nebukadnecars uz laiku zaudēja prātu, viņš pārstāja valdīt. Bet šī pravietojuma lielākajā piepildījumā uz ”septiņiem laikiem” tika pārtraukta Dieva valdīšana tādā ziņā, ka uz zemes vairs nebija valdnieku, kas pārstāvētu Dievu Jehovu. Kā mēs noskaidrojām, šie ”septiņi laiki” sākās 607. gadā pirms mūsu ēras, kad tika iznīcināta Jeruzāleme. Kad ”septiņi laiki” būtu beigušies, Dievs savai tautai ieceltu jaunu valdnieku, kas valdītu debesīs. Citiem vārdiem, ”septiņu laiku” beigas iezīmētu Dieva debesu valstības valdīšanas sākumu. Mēs zinām, kad sākās ”septiņi laiki”. Ja mēs varētu noteikt, kad tie beidzās, mēs uzzinātu, kad Dieva valstība sāka valdīt. Vai jums tas šķiet skaidrs?

Jānis. Jā, tas man palīdzēja atsvaidzināt atmiņā mūsu iepriekšējo sarunu.

Kaspars. Lieliski. Tagad apskatīsim, cik ilgs periods bija ”septiņi laiki”. Nesen es pats pārlasīju vairākus materiālus par šo tēmu, lai atkārtotu galvenās domas. Centīšos jums tās pēc iespējas labāk izklāstīt.

Jānis. Labi.

Kaspars. Saistībā ar Nebukadnecara valdīšanu pravietotais laikposms bija septiņi gadi. Bet šī pravietojuma plašākā piepildījumā, kas attiecās uz Dieva valstību, ”septiņiem laikiem” bija jābūt ilgākam periodam nekā tikai septiņiem gadiem.

Jānis. Kā to var zināt?

Kaspars. Ņemsim vērā, ka ”septiņi laiki” sākās 607. gadā pirms mūsu ēras, kad tika nopostīta Jeruzāleme. Ja no šī laika skaitām septiņus gadus, mēs nonākam pie 600. gada pirms mūsu ēras. Bet saistībā ar Dieva valdīšanu tajā gadā nenotika nekas ievērības cienīgs. Turklāt, kā jau mēs runājām, vairākus gadsimtus vēlāk, kad Jēzus bija uz zemes, viņš norādīja, ka ”septiņi laiki” vēl nav beigušies.

Jānis. Jā, atceros.

Kaspars. Tātad ”septiņiem laikiem” bija jābūt nevis septiņiem gadiem, bet krietni ilgākam laika posmam.

Jānis. Cik ilgam?

Kaspars. To palīdz noteikt Atklāsmes grāmata, kurai ir daudz kas kopīgs ar Daniēla grāmatu. No Atklāsmes grāmatas ir redzams, ka trīsarpus ”laiki” ir 1260 dienas. d Līdz ar to ”septiņi laiki” — divreiz trīsarpus ”laiki” — sanāk 2520 dienas. Vai tas būtu saprotams?

Jānis. Jā, tas ir saprotams. Bet kā tas liecina, ka Dieva valstība sāka valdīt 1914. gadā?

Kaspars. Centīšos to paskaidrot. Dažkārt Bībeles pravietojumos ar dienu ir domāts gads. e Izmantojot šo principu, ”septiņi laiki” būtu 2520 gadi. Ja no 607. gada pirms mūsu ēras skaita 2520 gadus, sanāk 1914. gads. f Tātad ”septiņi laiki” beidzās 1914. gadā, un tajā gadā Jēzus kļuva par Dieva valstības ķēniņu. Un, lūk, kas ir zīmīgi — kopš 1914. gada visā pasaulē risinās notikumi, par kuriem Bībelē bija pravietots, ka tie raksturos pēdējās dienas.

Jānis. Kādi notikumi?

Kaspars. Pievērsiet uzmanību Jēzus vārdiem, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 7. pantā. Runādams par laiku, kad viņš būs sācis valdīt debesīs, Jēzus teica: ”Tauta uzbruks tautai un valsts — valstij, vietu vietām būs bads un zemestrīces.” Tātad Jēzus paredzēja, ka tajā laikā būs bads un zemestrīces. Vai nav tā, ka pagājušajā gadsimtā pasaule ir pieredzējusi daudz šādu nelaimju?

Jānis. Tā gan.

Kaspars. Kā redzams šajā pantā, Jēzus vēl paredzēja, ka tad, kad viņš būs kļuvis par Dieva valstības ķēniņu, risināsies kari. Atklāsmes grāmatā ir pravietots, ka beigu laikā notiks ne tikai vietēja mēroga kari, bet arī tādi, kas skars visu zemi. g Vai jūs atceraties, kad izcēlās Pirmais pasaules karš?

Jānis. 1914. gadā — tajā pašā gadā, kad, pēc jūsu vārdiem, Jēzus sāka valdīt! Tas man ir kaut kas jauns.

Kaspars. Kad visus faktus saliek kopā, tad pravietojums par ”septiņiem laikiem”, kā arī citi Bībeles pravietojumi par beigu laiku kļūst pavisam skaidri. Jehovas liecinieki ir pārliecināti, ka Jēzus kļuva par Dieva valstības ķēniņu 1914. gadā un tajā pašā gadā sākās pēdējās dienas. h

Jānis. Man joprojām nav viegli to visu aptvert.

Kaspars. Kā es pagājušo reizi minēju, arī man bija nepieciešams laiks, lai pilnībā saprastu šos pravietojumus. Bet es ceru, ka no mūsu sarunas jūs varējāt secināt: kaut arī Bībelē nav minēts 1914. gads, Jehovas liecinieki savus uzskatus par šo gadu patiešām balsta uz Bībeli.

Jānis. Jā, mani vienmēr ir iespaidojis tas, ka visi jūsu uzskati ir balstīti uz Bībeli, nevis uz personiskiem pieņēmumiem. Bet sakiet: kāpēc šis jautājums ir tik sarežģīts? Kāpēc Dievs nevarēja vienkārši Bībelē norādīt, ka Jēzus sāks valdīt debesīs 1914. gadā?

Kaspars. Tas ir labs jautājums. Bībelē uz daudziem jautājumiem atbildes nav izklāstītas tieši. Varbūt nākamreiz mēs varētu parunāt par to, kāpēc Bībele ir sarakstīta tā, ka ir jāveltī pūles, lai to saprastu.

Jānis. Jā, tas būtu interesanti.